Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Zviedrijas ārpolitika no 17.gadsimta līdz 18.gadsimta pirmajai pusei: ceļš līdz Ziemeļu karam un cīņa par zaudēto

     

    Referāts8 Vēsture, kultūra

2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:860091
 
Vērtējums:
Publicēts: 14.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  ZVIEDRIJAS ĀRPOLITIKAS VIRZIENI    4
2.  ATTIECĪBAS AR BALTIJAS JŪRAS REĢIONA LIELVARĀM – SĀNCENSĒM    6
2.1.  Ar Dāniju    6
2.2.  Ar Poliju-Lietuvu    7
2.3.  Ar Krieviju    7
3.  LIELAIS ZIEMEĻU KARŠ UN MĒĢINĀJUMI ATGŪT ZAUDĒTO    9
  SECINĀJUMI    11
  AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    12
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Referātam izvirzītais mērķis ir sasniegts. Apkopoti un analizēti materiāli trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Diemžēl neizdevās atrast pētījumu, kas būtu koncentrējies tieši uz šajā referātā iztirzāto tēmu, jo lielākoties Zviedrijas lielvalsts vēsture tiek apskatīta kompleksi.
Kopsavilkumā var secināt, ka Zviedrijas lielvalsts ārpolitika un tās īstenošana bija ļoti atkarīga no valsts galvas personīgā faktora. Vēstures literatūrā valdnieku darbība tiek pretrunīgi vērtēta. Vieni no pretrunīgākajiem vērtējumiem tiek veltīti Kārlim XII, kura valdīšanas laikā Zviedrijas lielvalsts beidza pastāvēt.
17. gs. sākumā bija labvēlīga situācija, lai vispār varētu rasties doma par Zviedrijas kā lielvalsts izplešanos Baltijas jūras reģionā. Kā, piemēram, viens no faktoriem – jukas Krievijas iekšpolitiskajā situācijā. Pretējā gadījumā, ja jau uz 17. gs. sākumu pretī Zviedrijas plāniem no Krievijas puses stāvētu tāds enerģisks valdnieks kā Pēteris I, visticamākais, ka doma par Baltijas jūra kā Zviedrijas ezeru paliktu vien utopiskā līmenī. Zviedrijas lielvalsts tapšanā „saslēdzās” vairāki labvēlīgi faktori – labvēlīga iekšpolitiskā situācija, spēcīga, labi apgādāta armija, valdnieku personīgās ambīcijas un sabiedrības atbalsts tam, attiecīgi laba starptautiskā situācija.
Zviedrijas teritoriālie iekarojumi noveda pie situācijas, kad Zviedrija nonāca naidīgu un spēcīgu valstu ielenkumā.. Attiecībā uz Lielo Ziemeļu karu – tas būtu varējis būt ļoti īss karš, ja visi trīs pretinieki darbotos organizēti pret Zviedriju, taču, kā zināms, katra no valstīm domāja par savām interesēm.
Zviedrija pēc kara bija pārāk novājināta, lai aktīvi iesaistītos cīņā par iepriekšējā statusa atjaunošanu. Redzams arī tas, ka trūka piemērotas vadības, kas varētu izstrādāt un rīkoties pēc stratēģiska plāna. Aristokrātija drīzāk ilgojās pēc zaudētā goda un varenības, tādēļ revanšistiski uzplaiksnījumi attiecībā pret Krieviju notika visai nepārdomāti – neapsverot līdz galam savas iespējas. Sasteigtie mēģinājumi revanšēties situāciju vēl vairāk pasliktināja. Tā arī Zviedrija tādu varas zenītu kā 17.gs. vidū vairs nesasniedza.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1243504
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties