Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,70 (14%)
Cena ar atlaidi*:
4,29
Pirkt
Identifikators:435418
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt


Vairāk par visu IX un X gs. Eiropā baidījās no skandināvu vikingiem, kuri ieradās savās garajās, ar pūķiem rotātajās laivās, lai dedzinātu un laupītu. XVII un XVIII gs. zviedru armijas pārsoļoja gandrīz visu kontinentu, laupīdamas, postīdamas un sakaudamas kārtējos pretiniekus. Taču XIX gs. zviedri mainījās: senāk Eiropa baidījās no viņu drosmes un nežēlības, turpretī tagad sāka apbrīnot viņu strādīgumu, krietnumu un spēju pārveidot nabadzīgu zemi pārticīgā valstī.
XIX gadsimta sākumā Zviedrija, tāpat kā kaimiņvalstis, izrādījās izteikti lauksaimnieciska valsts, bet tai bija no visām Ziemeļvalstīm stiprākā rūpnieciskās ražošanas tradīcija. Četri pieci procenti iedzīvotāju bija amatnieki, kas dzīvoja galvenokārt pilsētās. Lielpilsētās un zināmās nozarēs, piemēram, celtniecībā, uzņēmumi palielinājās un algotā darbaspēka apjoms pieauga. Mācekļiem un zeļļiem bija aizvien grūtāk kļūt par meistariem, un tādejādi šajā nozarē veidojās savs proletariāts. Strādnieku kustības pirmsākumi Zviedrijā un Dānijā meklējami tieši amatnieku vidū.
Kalnrūpniecība Zviedrijas industrializācijai nodrošināja savu virzienu. XIX gadsimtā varu joprojām turpināja iegūt Fālunā un sudrabu – Sālā, bet vissvarīgākās bija Bergslāgenas dzelzsrūdas raktuves. Kalnrūpniecības uzņēmumi tika hierarhiski sakārtoti un disciplīna tajos stingra, jo īpaši pārticis bija profesionālais darbaspēks. Kīrunas un Jellivāras lielo dzelzsrūdas atradņu aizvien jaudīgāka izmantošana deva jaunu impulsu Zviedrijas metālrūpniecībai. 1891. - 1902.gadā uzbūvētā dzelzceļa līnija starp Lūlaju un Narvīku savienoja dzelzsrūdas raktuves ar jūras ostām.
Kalnrūpniecības efektivitātes pieaugumu ar jaunu apstrādes metožu palīdzību apliecina fakts, ka 1870.- 1913. gadā Zviedrijas tēraudlietuvju skaits samazinājās no 380 līdz 140, bet atlikušo tēraudlietuvju ražošanas apjomi desmitkāršojās. XIX gadsimta 40. gados Zviedrijas dzelzsrūdas ražošana bija mazāk par 300 000 tonnu, bet pēc Pirmā pasaules kara tā jau bija gandrīz septiņi miljoni tonnu, no tām ziemeļu reģionu raktuvju produkcijas apjoms – vairāk nekā četri miljoni tonnu. Zviedrijas raktuvju un dzelzs rūpniecība pārtapa lielrūpniecībā, kas bieži vien noteica sabiedrības dzīvi laukos. Veco rūpniecības centru vidū bija, piemēram, Eskilstūna, Huskvarna un Mūtāla, jaunie centri – Fāgešta, Sandvīkena un Dēgerfoša. Dzelzs rūpniecības pieaugums sākumā galvenokārt balstījās uz strauji pieaugušo pašmāju tirgus palielināšanos. Plaši dzelzceļa būvniecības projekti, lauksaimniecības mehanizācija un kuģu būvniecība, piemēram, Jētaverkena un Kokumsa, ātri vien palielināja pieprasījumu pēc mašīnām un iekārtām.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zviedrija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/435418

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties