Zirgu dzimtas pārstāvji – zirgi, ēzeļi un zebras no saviem vissenākajiem zirgveidīgajiem senčiem attīstījās 55 miljonu gadu gaitā. Sākumā tos dēvēja par eohipiem (Eohippus) jeb „rītausmas zirgiem”, jo viņi dzīvoja eocēna periodā (pirms 54 miljoniem gadu), bet mūsu dienās viņiem dots nosaukums hirakotēriji (Hyracotherium) Pirmatnējais zirgs nebija lielāks par zaķi. Viņš bija atvašu grauzējs, jo pārtika no lapām un krūmiem. Šī zirga priekškājām bija četri pirksti, bet pakaļ kājām – trīs pirksti. Viņš dzīvoja Eiropas, Ziemeļamerikas un Austrumāzijas mežos. Pakāpeniski miljoniem gadu gaita šis mazais dzīvnieks attīstījās par zirgu, kura katrai kājai bija trīs pirksti, bet vēlāk – tikai viens pirksts. Mesohipiem (Mesohippus) un parahipiem (Parahippus), kuri grauza mīkstus un sulīgus lakstaugus un lapas, zobi bija ar zemu kronīti. Miocēna perioda beigās (pirms 20 miljoniem gadu) Ziemeļamerikas mežu vietā radā pļavas. Pielāgojoties jaunajiem vides apstākļiem, senajiem zirgiem attīstījās garākas kājas, samazinājās zemi skarošo pirkstu skaits. Tas ļāva zirgiem ātrāk pārvietoties, meklējot ganības un bēgot no plēsoņām. Piemērojoties cietas zāles ‘’diētai’’, viņu zobi ieguva augstākus kronīšus. Pirmais zālēdājs zirgs bija merihips (Merychippus). Tā vietā nāca pliohips (Pliohippus) – pirmais vien pirksta zirgs. No šā zirga pleistocēnā (apmēram pirms diviem miljoniem gadu) izveidojās Equus ģints.…
