Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,67 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,82
Pirkt
Identifikators:896295
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Dzimusi Ērgļu Tanuļos zemnieku ģimenē. Mā­cījusies Ērgļu pareizticīgo skolā, Ērgļu draudzes skolā un N. Draudziņas ģimnāzijā Rīgā. 1923.-­1936. g. studējusi LU baltu filoloģiju, 1927.-1944. g. strādājusi par skolotāju N. Draudziņas ģimnāzijā, pēc emigrēšanas uz Vāciju 1944. g. - Fišbahas bēgļu nometnes latv. ģimnāzijā. 1950. g. pārcēlu­sies uz ASV, strādājusi gan par mājkalpotāju, gan par slimnieku kopēju. [1]
Pirmā publikācija - dzejolis "Bērza lapa" laikr. "Students" 1924. g. Dzejā dominē dziļi pārdzīvots dabas, dzīvības, tēvzemes apdziedājums. 1941. g. deportācijas laikā viņa izteica tautas bēdas: "Sve­šas kājas samīda Latvijas zemi. Sveša roka izkaisa latviešu tautu. Sāpes dvēseli plosa līdz nāvei, na­baga putnu." Liktenis svešumā, sāpe par dzimtenes postu, ilgas pēc tikumiskas skaidrības un latviskas pasaules ir galvenie dzejas motīvi.
Mirusi Oregonā (ASV). Pēc dzejnieces vēlēšanās urna ar pelniem iegremdēta Baltijas jūrā - tuvāk dzimtenei. [1]

Dzeja: „Zaļie vārti” (1936), „Staru viesulis” (1941), „Tālais dārzs” (1946), „Bēgle” (1949), „Saules koks” (1956).
Izlases: „Dzīvības lauki” (1972), „Dzejas” (1948), „Es zvaigznēs ieeju pār jūru...” (1992).
Raksti par lit. „Ogle” (1960).

Grīns J. Latviskā dvēsele trimdā // Redaktora atmiņas. – Stokholma, 1968. [1]
1928. gadā, atsaucoties žurnāla "Daugava" redaktora Jāņa Grīna mudinājumam izteikties par tematu "Mūsu rakstnie­cības šīdiena un rītdiena", jaunais Eriks Ādamsons kaisli un kategoriski aicināja latviešu dzejas liru, "kurā garlaicīgi un bezgaršīgi pūš visi ziemeļu, dienvidu, austrumu un vakaru vēji", iekārt šepat mūsu dzimtenē augošajās zaļajās birztalās, un viņu vēsmas izvilinās no stīgām īstās, neviltotās, brīnišķī­gākās un daiļākās skaņas". Laikā, kad vēl nebija norimis ekspresionisma iešūpotais viļņojums un kad valdīja stingro, klasisko formu dzeja, E. Ādamsona sauciens atgriezties pie tautasdziesmas kā labākās literārās skolas, kā īpatnējā na­cionālā šarma glabātājas skanēja ja ne kā izaicinājums, tad kā zināms naivums gan. Taču maksimālists izrādījās pravie­tisks - latviešu literatūrā sevi apzināt tiecās atkal tautas patība un nacionālismu apliecinoša straume. Tolaik klusībā, lēni, bet neatlaidīgi un noteikti veidojās īsteni latviska dzej­niece. [2]…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zinaīda Lazda - biogrāfija un literārā daiļrade”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/896295

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties