Nobeigums
Viduslaiku un jauno laiku vēstures posms ir dažādu – gan postošu un militāru konfliktu, gan revolucionāri attīstošu – notikumu pilns. To rezultātā Eiropas politiskā karte teju neskaitāmas reizes ir krasi mainījusies, konstanti sabrūkot un atkal veidojoties impērijām un jaunām valstīm. Arī Ženēva, tagadējās Šveices teritorijas pilsēta Ženēvas ezera un Ronas upes ielenkumā, šajā vēstures periodā piedzīvoja vairākas krasas pārmaiņas.
Viduslaikos Ženēvas pilsēta bija viens no būtiskākajiem tirdzniecības centriem Eiropā, ko sekmējusi pilsētas ģeogrāfiskais novietojums – Centrāleiropas pašā “sirdī”. Atrodoties starp ievērojamām impērijām un valstīm, kā Austrijas impērija, Svētā Romas impērija, Franku valsts, Burgundijas karaliene, pilsēta bija nozīmīgs tranzittirdzniecības punkts.
Jaunajos laikos Ženēvai bija vēl ievērojamāka nozīme Eiropā, atrodoties jaunas, protestantisma kristīgās mācības - kalvinisma - aizsākšanas centrā. Pilsētas iedzīvotājiem labprāt pieņemot reformanta Žana Kalvina uzskatus, tie būtiski palīdzēja izplatīt reformācijas idejas pa visu Eiropu un ar laiku pat pasauli. Kalvina reliģiskajiem uzskatiem mijoties ar Ženēvas politisko struktūru, pilsētā tika radīta jauno laiku kalvinisma “ideālā baznīcas politika”. Jaunajos laikos pilsēta bija kļuvusi arī par vienu no rūpnieciski attīstītākajām pilsētām Eiropā, ko sekmēja tās neitralitāte ārpolitikā.
Var minēt daudzus lieliskus piemērus par viduslaiku un jauno laiku gan politisko, gan ekonomisko, gan kultūras mantojumu, kas saglabājies Ženēvā līdz šai dienai un ir plašās mūsdienu Eiropas un visas pasaules apbrīnas vērts. Sākot no dibinātajām pirmajām universitātēm kā Ženēvas Universitāte, jaunu mākslas un arhitektūras stilu – romānikas un gotikas – rašanos, kas novērojamas tādās celtnēs kā Svētā Pētera katedrālē, līdz jaunu kristīgās ticības virzienu kā kalvinisma rašanās un tā izpausmes politiskajā struktūrā, Ženēvas pārvaldes sistēmā.
…
