Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,67 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,82
Pirkt
Identifikators:403968
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Brīvlaišana    4
1.1.  Zemnieku raksturojums un dzimtbūšanas atcelšana    4
1.2.  Brīvlaišanas posmi    6
1.3.  Kalpu brīvlaišana    7
2.  Likumi    9
2.1.  Mantošana un līgumu noteikumi    10
2.2.  Nomas līgumi    12
2.3.  Kalpošanas līgumi    13
3.  Zemnieku nastas un nemieri    14
3.1.  Klaušas un nodevas    14
3.2.  Zemnieku nemieri    15
3.3.  Nodokļi    17
  Secinājumi    18
  Izmantotās literatūras saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt

19. gs. zemnieki bija skaitliski lielākā un saimnieciski aktīvākā iedzīvotāju masa, kurai bija liela nozīme. Gadsimta sākumā lielākā daļa zemnieku joprojām bija dzimtcilvēki, kuri bija apspiesti, dzīvoja noslēgtā pasaulē, blīvi apdzīvoja sētas. Viņiem nebija nekādu pašnoteikšanās tiesību. Baznīcas, krogi un tirgus bija galvenās satikšanās vietas. Dzīvoja lielās ģimenēs vairākās paaudzēs vientelpās, retāk divas telpas. Ikdienas darbs bija smags, nogurdinošs un fiziski grūts, jo klaušas pieauga, bet laika nepietika, ko apstrādāt visu un darbarīki bija primitīvi.1
Zemnieks piederēja pie vienas no četrām kārtām kuras bija apstiprinātas Krievijas likumos. Pie zemnieku kārtas piederēja ikkatrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta. Piederību pagastam ieguva sasniedzot nodokļu maksātāja vecumu. Izkļūt no savas kārtas bija ļoti grūti vai pat neiespējami. No 1917. g. varēja to darīt, kad pieņēma likumu.2
Zemnieku kārta iedalījās vairākās grupās. Pirmajā grupā iekļāva visus saimniekus, ieskaitot lauku un mežu sargus, zvejniekus u.c., kas pārvaldīja zemnieka mājas. Otrajā grupā iekļāva visus strādniekus, kas dzīvoja pie saimnieka un saņēma algu, visas zemnieces, iebūvieši, vaļinieki, amatnieki u.c. Trešajā grupā ietilpa visi muižas cilvēki, dzimtzemnieki, kas, neatkarīgi no tā vai muižniekam bija īpašums vai nē, nebija pierakstīti pie zemes.3
Valdības politika, muižnieku pozīcija un zemnieku reakcija ietekmēja zemnieku stāvokli 19. gs. Tas izsauca plašus nemierus cauri visam brīvlaišanas posmam.4
Raksturojot dzimtbūšanas atcelšanu, tad to var skaidrot drīzāk kā eksperimentu, ko pavēlēja izdarīt Aleksandrs I vēloties demonstrēt Eiropai vēloties demonstrēt sevi un īstenot Franču revolūcijas idejas.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,30 €
Materiālu komplekts Nr. 1118449
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zemnieku brīvlaišana Vidzemē un Kurzemē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/403968

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties