Ievērojamākais franču apgaismotājs un idejiskās dzīves ietekmētājs ir Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē. Rakstnieks dzimis 1694.gada 23.novembrī Parīzē notāra ģimenē. Skolas gados sāka sacerēt dzejas, komēdijas un citāda rakstura literārus darbus. Voltērs darbojas periodā, kad Francijā arvien vairāk saasinājās feodālās iekārtas un brieda buržuāziskā revolūcija. Ilgstošais emocionālais sasprindzinājums izsmēla sirmgalvja spēkus, un viņš nomira Parīzē 1778.gada 30.maijā. Augstākā garīdzniecība nepieļāva Voltēra apbedīšanu Parīzē. Viņu apglabāja Seljēras abatijā Šampaņā. Franču revolūcijas laikā 1791. gada jūlijā Voltēra mirstīgās atliekas pārveda uz Parīzi un apbedīja Panteonā.
Voltēru sauc gan par rakstnieku, gan par psihologu, kultūras filozofu un vēsturnieku. Viņš ir arī nepārspējams polemiķis, satīriķis, pamfletists un publicists. Viņa galvenais uzdevums bija cīnīties pret baznīcu un klerikālismu, pret vienpersonisku (karaļa) varu un augstmaņiem. Šo apsvērumu dēļ viņu vajāja pastāvošās varas pārstāvji un trīs gadus (1726. - 1729.) viņš bija spiests pavadīt Anglijā. Neilgi viņš uzturējās Berlīnē, bet vēlāk apmetās uz dzīvi savā muižā Ženēvā. Neilgi pirms nāves Voltērs atgriezās Parīzē, kur viņu sagaidīja ar lielu triumfu.
Lai gan Voltērs nebija filozofs, viņš daudz darīja sabiedrības filozofiskās domas attīstības labā. Uz atklāsmi dibinātajai reliģijai viņš pretstatīja deistisku saprāta reliģiju. Voltērs nespēja samierināties ar pastāvošo ļaunumu un nevainīgu cilvēku ciešanām, tādēļ asi izsmēja visas pastāvošās pozitīvās reliģijas (īpaši darbā "Kandids"). Voltērs atbalsta uzskatu, ka ļaunuma pastāvēšana nav cilvēka prātam atrisināma, bet noliedz visus sofismus un Dieva attaisnošanas teorijas (piemēram, Leibnica teoriju).…
