Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:457489
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.01.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  FIZISKO VINGRINĀJUMU IETEKME UZ CILVĒKA ORGANISMU    5
1.1.  Aerobo treniņu ietekme uz kardiorespiratoro sistēmu    5
1.2.  Fiziskas slodzes īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz arteriālo asinsspiedienu    5
1.3.  Asins uzkrāšanās ekstremitātēs treniņa beigās    6
1.4.  Fizisko vingrinājumu ietekme uz kauliem un locītavām    6
1.5.  Aizkavētas sākuma muskuļu sāpes    7
1.6.  Tulītēja un ilgtermiņa dažādās fiziskās slodzes ietekme uz muskuļiem    8
1.7.  Vingrinājumi stājas uzlabošanai    9
  FIZISKĀS SAGATAVOTĪBAS ELEMENTI    9
1.8.  Fiziskās sagatavotības (fitnesa) elementi veselības veicināšanai    9
1.9.  Fiziskās sagatavotības (fitnesa) elementi darbspējas palielināšanai    11
1.10.  Ar veselību un fizisku sagatavotību saistītie faktori    11
  TRENIŅU PROGRAMMAS VEIDOŠANAS PRINCIPI    12
1.11.  Trenēšanas principu ietekme uz organismu    12
1.12.  FITT princips    12
1.13.  Treniņu programmas veidošanas, realizēšanas un pielāgošanas principi    13
1.14.  Mērķu noteikšana un adaptācija saskaņā ar SMART principiem    14
  KONTRINDIKĀCIJAS TRENIŅIEM UN DROŠĪBAS APSVĒRUMI NOTEIKTĀM GRUPAM    15
1.15.  Kontrindikācijas un drošības apsvērumi darbā ar senioriem    15
1.16.  Kontrindikācijas un drošības apsvērumi pirms grūtniecības, grūtniecības laikā un pēc grūtniecības    16
1.17.  Kontrindikācijas un drošības apsvērumi darbā ar jauniem cilvēkiem    16
2.  DROŠIE TRENIŅA INTENSITĀTES PĀRRAUDĪZBAS METODES    17
2.1.  Fiziskās slodzes intensitātes pārraudzības metožu priekšrocības, trūkumi un ierobežojumi    17
3.  FIZISKĀS AKTIVITĀTES VEISELĪBAS VEICINĀŠANAI    18
3.1.  Fizisko aktivitāšu pozītīva ietekme uz veselības stāvokli    18
3.2.  Fizisko vingrinājumu ietekmē uz dažādu slimību simptomiem    18
4.  VESELĪGA UZTURA PRINCIPI    20
4.1.  Nacionālais uztura modelis    20
4.2.  Veselīga uztura pamatprincipi    20
4.3.  Pieteikama šķidruma apjoma uzņemšanas svarīgums    22
4.4.  Trenera un uztura speciālista profesionālas kompetences atšķirības sniedzot uztura rekomendācijas    23
4.5.  Pamata uzturvielu enerģijas avota funkcija pie fiziskām slodzēm    23
4.6.  Pamata uzturvielu avoti    24
4.7.  Pārtikas enerģetiska vērtība un diennakts enerģijas uzņemšanas daudzuma rekomendācijas    24
  INFORMATĪVO AVOTU SARAKSTS    26
Darba fragmentsAizvērt

4.6. Pamata uzturvielu avoti
Olbaltumvielas ir svarīgākā organisma sastāvdaļa, kas veic dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas. Olbaltumvielas vajadzīgas plastiskajiem procesiem, kas saistīti ar augšanu, attīstību, organisma šūnu un audu atjaunošanos, tās izpilda arī aizsargfunkcijas, ir fermentu un hormonu struktūrkomponenti. Olbaltumvielas var tikt izmantotas arī kā enerģijas avots, bet tas notiek tikai tad, ja uzturā trūkst ogļhidrāti un tauki vai ir liels enerģijas patēriņš.
Olbaltumvielas tiek uzņemtas ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem. Svarīgākie dzīvnieku olbaltumvielu avoti ir liesa gaļa un zivis, olas, liesi piena produkti vai piena produkti ar samazinātu tauku daudzumu (siers, piens, jogurts, biezpiens, kefīrs u.c.). Augu olbaltumvielu avoti ir pākšaugi, rieksti, sēklas un pilngraudaugu produkti.
Ogļhidrāti pārtikā ir gan vienkāršo cukuru veidā, piemēram, medū, galda cukurā un saldumos, gan cietes jeb salikto ogļhidrātu veidā – maizē, rīsos, griķos, kartupeļos un burkānos. Organisms tos pārveido glikozē, kas ir galvenais „ātrās” enerģijas avots. Galvenie glikozes patērētāji organismā ir nervu sistēma un asins šūnas.
Organismam nepieciešams uzturēt pastāvīgu glikozes līmeni asinīs, lai ārkārtas situācijās būtu pieejams enerģijas avots. Galvenais ogļhidrātu uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, un apmēram puse no visa dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma jāsaņem ar ogļhidrātiem. 1g ogļhidrātu dod 4 kcal jeb 16,7 kJ. Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ar uzturu jāuzņem 280 - 300g ogļhidrātu, atkarībā no fiziskās slodzes un cilvēka ķermeņa masas.
Tauki organismā galvenokārt ir enerģijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā. Bez tam organismā ir tauku rezerves, kas sakopotas taukaudos zem ādas, ap iekšējiem orgāniem un citur. Rezerves tauku daudzums zemādas taukaudos mainās atkarībā no uztura, vecuma un citiem faktoriem. Tauki ir daudz koncentrētāks enerģijas avots par ogļhidrātiem vai olbaltumvielām - 1g tauku dod 9 kcal jeb 37,7 kJ.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties