Šīs kārtas pārstāvji ir atšķirīgi ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc dzīvesveida. Plēsēji galvenokārt ir gaļēdāji, piemēram, kaķi, bet daudzi ir visēdāji. Plaši augu barību lieto caunas un lāči. Plēsējiem ir labi attīstīti maņu orgāni, it īpaši oža un dzirde. Labi izveidotas arī ķīmisko, akustisko un vizuālo orgānu sistēmas, kas nodrošina un regulē īpatņu savstarpējos kontaktus, izturēšanos un telpisko orientāciju. Vairākums plēsēju ir monogāmi, bieži vien pāri saglabājas vairākus gadus. Dzīvo galvenokārt mežos. Latvijā konstatētas 14 plēsēju sugas (pasaulē zināmas ~235 sugas), kas pārstāv 4 dzimtas.
No suņu (Canidae) dzimtas Latvijā konstatētas 3 sugas. Jenotsuns (Nyctereutes procyonides) kā vērtīgs kažokzvērs pie mums introducēts 1948. gadā, bet atsevišķi īpatņi pie mums ieklejoja no kaimiņteritorijām jau sākot ar 1943. gadu. Pateicoties lielai ekoloģiskai valencei šī suga strauji izplatījās. Tāpēc tagad jenotsuns var nodarīt ievērojamu ļaunumu, iznīcinot uz zemes ligzdojošo putnu olas un mazuļus, kā arī izplatot trakumsērgu. Labi pazīstami plēsēji ir vilki (Canis lupus) un rudās lapsas (Vulpes vulpes).
…
