Cilvēciskas būtnes pārvēršanās par vilku. Ir divu veidu likantropija:1) mānija, kad cilvēks iedomājas sevi par vilku un izrāda tieksmi pēc asinīm;
2) maģiski ekstātiska cilvēka pārvēršanās par vilkati – parasti to izdara ar ziedēm vai buramvārdiem.
Vilkaču foklora pastāvējusi kopš seniem laikiem. Dažās leģendās vilkacis ir cilvēks, kas piedzimis ar lāstu un nespēj atturēties no ellišķās metamorfozes, kas notiek pilnmēness naktīs. Cilvēks, parasti vīrietis, bet dažreiz arī sieviete vai bērns , iegūst vilka izskatu un visas tās īpašības un klīst pa lauku apvidiem, uzbrūkot upuriem un apēdot tos. Lielākajā daļā nostāstu vilkacis tiek ievainots, un brūce attiecīgi pāriet uz cilvēka veidolu, tā atklājot vilkaču identitāti.
Citās leģendās vilkacis ir burvis vai ragana, kas pārvēršas ar nolūku darīt ļaunu un sagādāt zaudējumus ienaidniekiem. D-Amerikā šamaņi, tāpat kā burvji pārvēršas par vilkačiem, uzbrūk ienaidniekiem un dzer viņu asinis. Tomēr vilks izraisa vislielākās bailes un ir visbīstamākais no puscilvēkiem, pusdzīvniekiem. Navahu foklorā pausts uzskats, ka raganas pārvēršas par vilkatēm, ieģērbjoties dzīvnieku ādā, kas ļauj tām naktī pārvietoties ar lielu ātrumu.…
