Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:940223
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Viljams Pettī ir angļu ekonomists un statistiķis. Viņš ir dzimis 1623. gada 26. maijā Romsi (Hempšīras grāfistē) trūcīga amatnieka – tekstilnieka ģimenē. 14 gadu vecumā viņš kļuva par jungu uz kuģa, pēc gada viņš nokļuva Francijā praktiski bez iztikas līdzekļiem, kādu laiku nodarbojās ar sīktirdzniecību, bet vēlāk iestājās jezuītu koledžā Kannās, kur divu gadu laikā studēja latīņu, grieķu un franču valodas, aritmētiku, ģeometriju un astronomiju, uzrādot spīdošas matemātiķa spējas. 1640. gadā Pettī atgriezās Londonā, taču drīz atkal devās uz Franciju, pēc tam uz Leidenu Holandē, kur studēja medicīnu. Pēc atgriezšanās viņš turpināja medicīnas studijas Oksfordā, un 1650. gadā ieguva fizikas doktora grādu un Oksfordas universitātes anatomijas profesora amatu. Oksfordas darbības gados Pettī bija aktīvs dalībnieks jauno zinātnieku grupā, iesauktā par „Neredzamo kolēģiju”, no kuras vēlāk izveidojās Karaliskā biedrība (Britu zinātņu akadēmija).
Traktātā Pettī sprieda par izmaksām, renti, darba samaksu, darba dalīšanu un naudu. Viņš bija viens no pirmajiem, kas izteica ideju par objektīvu likumsakarību eksistenci ekonomikā, kuras nosauca par dabiskiem likumiem, faktiski formulēja izmaksu likumsakarības, pietuvinājās izpratnei par pievienoto vērtību un pievienoto produktu, izanalizēja vairākus cenas veidošanās faktorus, iztirzāja savus spriedumus attiecībā par darba dalīšanas efektivitāti.

Par procentiem
Viljams Pettī neredzēja pamatojumu tam, lai ņemtu vai dotu procentus vai kādu samaksu par kaut kādu lietu, kuru mēs varam nešaubīgi saņemt atpakaļ uz pirmo pieprasījumu. No otras puses viņš neredzēja pamatojumu tam, lai kaunētos no procentiem gadījumā, kad tiek aizdota nauda vai naudā novērtējami patēriņa priekšmeti ar apņemšanos samaksāt tajā termiņā un tajā vietā, ko izvēlēsies parādnieks, tādēļ kreditors nevar atgūt savu naudu kad un kur viņš to vēlēsies. Tādēļ, ja kāds aizdod savu naudu ar noteikumu, ka viņš nevar to atdabūt līdz pienācis noteiktais termiņš, lai kā vien viņam pašam šo naudu šajā laikā neievajadzētos, bez šaubām, viņš var saņemt kompensāciju par šo neērtību, kuru viņš rada pats sev. Šī atlīdzība ir tas, ko parasti sauc par procentiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties