Viktimoloģijas jēdziena skaidrojums
Viktimoloģija ir zinātniska pētījumu nozare, kas veltīta noziegumu upuriem un attiecībām starp upuriem un noziedzniekiem. Viktimoloģija kā atsevišķa pētījumu nozare attīstījās 20. gadsimta vidū kā pretstats valdošajai tradīcijai kriminoloģijā, kur pētīšanas fokusa centrā bija noziedznieki un to veiktie noziegumi. Vēsturiski ilgu laika posmu uzmanība tika pievērsta tieši personai, kas veikusi noziedzīgo nodarījumu - noziedzniekam, kas arī tika uzskatīts par vislielāko ļaunumu. Sabiedrībā neviens neuzdeva jautājumu par to, kāpēc tieši šī persona ir kļuvusi par upuri, jo valdīja uzskats, ka cietušajai personai gluži vienkārši nav paveicies. Viktimoloģija iezīmēja jaunu pētīšanas metodi, kur kā specifisks kriminoloģisko pētījumu objekts ir noziegumu upuris. Cietušais kā viens no galvenajiem viktimoloģijas pētīšanas avotiem ir, jo cietušais nereti ir primārais informācijas avots par notikušo noziegumu, kā arī nereti ir vienīgais aculiecinieks.
Viktimoloģija tiešā tulkojumā no latīņu valodas (“victima”- upuris un “logs” – mācība) nozīmē – mācība par upuriem jeb delikta viktimoloģija. Šai nozarē iezīmējas vismaz divi pētījumu virzieni: noziedzīgajos nodarījumos cietušie un citos likumpārkāpumos cietušie. Viktimologija ir daudznozaru disciplīna, kas cenšas izprast nozieguma upuru pieredzi, uzvedību un vajadzības. Viktimoloģijas kā zinātnes nozares atsevišķa virziena pamatmērķis ir apzināt attiecības starp upuri un noziedznieku. Apzinoties viktimoloģijas problēmas, cilvēki tiek aptaujāti par tām kriminālsodāmajām darbībām, kuru upuri viņi kļuvuši vai redzējuši citus par tādiem kļūstot. …
