Viduslaiku bestiārijs

Secinājumi
Dabas vērojumus viduslaikos aprakstīja, izmantojot šīm laikmetam raksturīgo simbolu interpretācijas metodi. Pasaules skaistumā redzēja bezgalīgu harmoniju, kas liecināja par Dievu kā personību. Simbolisms bija veids, kā tuvoties Dievam. Tāpēc viduslaikos lielu popularitāti
iemantoja grāmatas, kas aprakstīja dažādus dabas objektus un skaidroja to simbolisko nozīmi.
Bestiārijs ir literārais žanrs, kas kataloģizētā veidā apraksta reālo un fantastisko dzīvnieku ārējo izskatu un uzvedību. Katram stāstam pievienoja alegorisku interpretāciju - parasti kristīgo pamācību. Ilustrējot rokrakstu, mākslinieks sekoja gan vispārpieņemtai tradīcijai, gan savai
fantāzijai.
Bestiāriju rašanos iedvesmoja hellēnisma laika kompilācija “Fiziologs” (II gs.). Šīs sacerējums kļuva ļoti populārs gan Bizantijā, gan Rietumeiropā, it īpaši - Lielbritānijā, Īrijā, Francijā un Vācijā.
Bestiārijam piemīt liela nozīme Rietumeiropas kultūras attīstībā. To motīvus izmantoja heraldikā, emblemātikā, tēlniecībā, glezniecībā, literatūrā. Bestiārijs sekmēja dabas izpēti un eksakto zinātņu attīstību. Informāciju no bestiārija izmantoja viduslaiku un Renesanses laikmeta
enciklopēdisti.…