Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:909312
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Videokarte    4
2.  Videokartes attīstība    7
3.  Videokartes savietojamība ar attiecīgo datoru    8
4.  Videokartes darbības veidi 2D režīmā un 3D režīmos    10
5.  Videoatmiņu tipi    12
6.  Videokaršu standarti    14
7.  Grafiskā videokarte – ATI 9000/9700    15
8.  Attēla veidošana    17
9.  Paātrinātais grafiskais ports AGP    18
10.  AGP režīmi    20
11.  Video izeju veidi    22
12.  Video ieeju veidi    24
13.  Grafiskie kristāli    25
14.  Videokartes detaļas un uzbūve (zīmējumi)    27
  Secinājumi    28
  Izmantotās literatūras saraksts    29
Darba fragmentsAizvērt

Šo darbu es izvēlējos jo mani interesē grafikas attēlošanas procesa izpete, un videokaršu uzbūves principi.
Videokartes ir datora komponents, kurš vis straujāk attīstās salīdzinājumā ar pārējiem komponentiem. Jaunu versiju un tehnoloģiju izstrāde notiek nepārtraukti, un nevar zināt varbūt rīt nāk klajā ar kādu jaunu tehnoloģiju. Un tas kādas videokartes mēs tagad uzskatam par labakajam, pēc neilga laika domāsim: ”kā ar tādu var strādāt?”
Galvenais darba mērķis ir noskaidrot kāda ir videokaršu nozīme un to darbības princips.
Lai saniegt darba mērķi ir nepieciešams:
Atrast un apkopot informāciju;
Ja nepieciešams iztulkot atrasto informāciju;
Izanalizēt informāciju;
Izveidot viegli uztveramu un labi parskatāmu apkopojumu par videokartēm.Videokartes nozīme
Videokontrolieris atbild par attēla izvadu no video atmiņas, tas satura reģenerāciju, monitora atjaunošanās frekvences signālu formēšanu un centrālā procesora pieprasījumu apstrādi. Lai izslēgtu konfliktus griešanās pie atmiņas laikā starp videokontrolieri un centrālo procesoru, videokontrolierim ir atsevišķs buferis, kurš brīvajā no griešanās pie CP (centrālais procesors) laikā aizpildas ar datiem no video atmiņas. Ja konflikts ir neizbēgams, tad videokontrolierim nākas aizturēt CP griešanos pie video atmiņas, kas samazina sistēmas produktivitāti; lai izslēgtu šāda veida konfliktus daudzās kartēs izmantojas tā saucamā divportu atmiņa, kas pieļauj vienlaicīgu griešanos starp divām iekārtām.
Praktiski visi mūsdienīgie videokontrolieri tiek uzskatīti par plūsmveida -to darbs ir saistīts ar vairāku grafiskās informācijas plūsmu izveidošanu un samaisīšanu vienā. Parasti tas ir pamata attēls, uz kuru uzliekas peles kursora attēls un atsevišķs attēls taisnstūrveida logā. Videokontrolieris ar plūsmas apstrādi, tāpat ar dažu tipisku funkciju aparātatbalstu, saucas par akseleratoru vai paātrinātāju un kalpo CP atbrīvošanai no rutīnas operācijām attēla formēšanā. Tas nozīmē, ka kontrolieris veic grafisko funkciju apstrādi, kurām nepieciešama intensīva skaitļošana, kuras rezultātā netiek noslogots CP. No šejienes seko, ka grafiskais kontrolieris operē ar savu atmiņu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties