Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,28 (14%)
Cena ar atlaidi*:
1,71
Pirkt
Identifikators:510235
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vētra ir ļoti stips vējš, ko par vētru sāk saukt tad, kad tā stiprums ir sasniedzis 9 balles pēc Boforta skalas – 20-25 m/s. Tad vējš sāk lauzt resnus koku zarus, sāk nodarīt nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus priekšmetus. Vētras laikā jūrā ir augsti viļņi ar baltām putām. Pret vētrām ir jānodrošinās un jāseko līdzi metrologu sacītajam, jo novērst tās nav iespējams.
Gandrīz vienmēr vētras, stiprā vēja dēļ, kas atnes nokrišņus, ir ar pērkona negaisu. Vētras nodara lielus kaitējumus dabai un cilvēkiem, izraujot kokus ar visāsm saknēm, pārraujot elektrības vadus, izpostot mājas un radot draudus cilvēku dzīvībai.
Vētru veidi
1. Ir arī citi vētru veidi, kas rada ne mazākus postījumus. Šīs vētras visvairāk apdraud cilvēkus un to veselības stāvokli.
Putekļu vētras - Tās rodas izžūstot augsnes virskārtai un tad pārvēršoties putekļos, ko vējš paceļ gaisā. Šo vētru laikā iespējams saslimt un vēlāk nomirt no plaušu saslimšanām. Putekļu vētras biežāk sastopamas rajonos, kur tiek apstrādāta zeme un bieži ir stiprs vējš.
Smilšu vētras - Lielu daļu tuksnešu klāj smiltis vai smilšaina augsne. Tā kā tuksnešos nemitīgi trūkst ūdens, smiltis ir sausas. Vējš var aizpūst smiltis uz visām pusēm radot smilšu vētru, kas var būt bīstama arī dzīvniekiem un cilvēkiem. Pēc smilšu vētrām var mainīties arī kāpu forma un augstums.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vētras”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/510235

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties