Secinājumi
Abi autori vēsturi un vēstures zinātni raksturo un uztver līdzīgi. Kolingvuds vēsturi sauc par pētniecību un izmeklēšanu. Neskatoties uz to, viņš savā grāmatā ātri pielieto vārdu salikumu “vēstures zinātne”. Salīdzina to ar citām zinātnēm, izmantojot saprotamus un praktiskus paskaidrojumus, kas pamato viņa domas. Kolingvuds to darot nāk pie slēdziena un vēsturi uzskata par zinātni.
Vēsture veidojas tikai cilvēku sabiedrībā, tās attiecību un darbību rezultātā. Pati vēsture dabā nepastāv, jo dabiskas parādības ir neatkarīgas no cilvēku darbībām. To ļoti uzsver abi grāmatu autori.
Vēstures filozofija būtībā ir vēsturnieku domas un viedokļi par kādu vēsturisku notikumu. Kolingvuds vēstures filozofijai pieiet vairāk no filozofa skatupunkta. Viņš atzīmē to, ka vēsturē netiek pētīts kāds tiešs un noteikts objekts, bet gan domas attiecībā pret to. Tauriņš vēstures filozofiju raksturo praktiskāk, minot cilvēces vēstures procesu, priekšmetus, datus, dokumentus u.t.t.
…