Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,48 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,51
Pirkt
Identifikators:191729
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  No vēstures    3
  Lūkošanās un precībās braukšana    4
  Vedības (kāzas)    5
  Pie galda    7
  Dejošana    7
  Micošana (mārtošana)    7
  Guldīšana    9
  Modināšana    9
  Veltīšana    9
  Malu ziedošana    10
  Vedību ticējumi    10
  Precību dziesmas    12
  Kāzu dziesmas    13
  Vedību vārdnīca    14
  Vedību shēma    16
  Secinājumi    17
  Izmantotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Ģimenes nodibināšana Eiropā tika regulēta ar likumiem jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Nikajas koncils 325. gadā aizliedza laulības ģimenes locekļu starpā, kā arī starp tuvākiem radiem ( tēva un mātes brāļiem un māsām). Likumi sāka pārraudzīt arī sievas iegūšanas veidus, cenšoties iznīdēt visvecāko no tiem- līgavas zagšanu, kas viduslaikos bija pazīstama visā Eiropā. Kristīgā baznīca, sākot ar 10. gs., lika nepaklausīgos sodīt pat ar nāvi. Savukārt sievas pirkšanas un pārdošanas aizliegumi zināmi no 1216. gada, kad pāvests to aizliedza kristīgajiem senprūšu apgabalos. Latvijas teritorijā līgavas zagšanas aizliegums pirmo reizi parādījās 1422. gadā Livonijas tiesību rīkojumā: “Ja kāds nevācis ar varu aizved sievu vai meitu, tas sodāms ar kaklu.” Sākot ar 16. gs., parādījās noteikums laulāties baznīcā, kuram bija ļoti liela pretestība no vietējo iedzīvotāju puses. 1521. gadā Sāmsalas landtāgs atzīst, ka zemniekus var piespiest laulāties baznīcā tikai ar pēršanu, tādēļ pie katras baznīcas lika ierakt soda stabu. 18. gs. bija pārejas laiks, kad baznīcas laulība sāka izskaust senās vedību paražas, lai gan baznīcā nelaulātus pārus vēl varēja atrast pat 19.gs. Vēl bija otrs iemesls, kas regulēja latviešu ģimenes nodibināšanās iespējas,- precēšanās atļaujas iegūšana no muižas kunga dzimtbūšanas laikos. Rīkojumi iesniedzās arī paša svinību norisē. 1637. g. Rīkojums noteica, ka vedību ilgums nedrīkst pārsniegt 2 dienas, viesu un atļauto dzērienu daudzums bija atkarīgs no zemnieka zemes platības. Noteikumi arī aizliedza dalīt veltes: cimdus, kreklus, dvieļus un prievītes. 1697. g. Noteikumos jau teikts, ka vedības drīkst svinēt tikai līdz nākamajai dienai, drīkst ielūgt tikai 12 pārus viesu, no jaunā pāra krājumiem drīkst dot 4 mucas alus un 3 stopus brandavīna. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,21 €
Materiālu komplekts Nr. 1178043
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vedības jeb kāzas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/191729

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties