Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:495077
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ritms – dzejas valodas būtiska iezīme    3
  Vārsma – ritma pamatvienība    3
  Vārsmojuma sistēmas    3
  Metriskā vārsmojuma sistēma    4
  Sillabiskā vārsmojuma sistēma    5
  Toniskā vārsmojuma sistēma    5
  Sillabotoniskā vārsmojuma sistēma    5
  Brīvais vārsmojums    7
  Pantmēra noteikšanas secība    8
  Dzejas ritma pastiprinātājas – atskaņas    8
  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Dzejā atšķirībā no prozas emocionalitāte ir ieguvusi spilgtāku nokrāsu un ir izteikta īpašā valodas formā, kuras būtiska iezīme ir ritms.
Ritms ir līdzīgu parādību atkārtošanās noteiktā laikā.
Ritma funkcijas:
kāpina daiļdarba idejiski emocionālo saturu;
organiskā veselumā saistās ar citiem dzejas valodas izteiksmīguma līdzekļiem;
pastiprina pārējos izteiksmes paņēmienus;
palīdz dzejniekam realizēt mākslinieciskās ieceres
Noteiktu valodas vienību regulāra atkārošanās rada dzejas valodas ritmu, kas šo valodu atšķir no prozas valodas.
Latviešu valodā ritmu veido uzsvars. Valodā mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes, tādejādi radot valodas ritmu.
Dzejas valodas ritms ir sasniedzams dažādos veidos, bet tā pamatvienība vienmēr ir vārsma. Ritmisku valodu sauc par vārsmotu valodu. Noteikts, dzejnieka izvēlēts zilbju skaits veido vārsmu.
Rakstos vārsma tiek īpaši izdalīta. Tā var sākties ar lielo burtu, ir rakstīta vienā rindā. Vārsma var ietvert arī noapaļotus teikumus, vārsmā var ietilpt vairāki pabeigti teikumi, bet ne vienmēr vārsmai atbilst loģiski pabeigta vienība. Bieži vien vārsma ietver tādu teikuma daļu, kura nobeigums pārnests nākamajā rindā.
Metriskā jeb antīkā vārsmojuma sistēma (sengrieķu val. meteron - mērs). Radusies sengrieķu dzejā, kuru vēlāk pārņēmuši romieši.
Antīkā dzeja bija saistīta ar mūziku, šis apstāklis noteica antīkās vārsmas uzbūves principus.
Metriskā jeb antīkā vārsmojuma ritma pamatā ir garo un īso zilbju regulāra maiņa. Garajā zilbē ir garš patskanis un divskanis vai īss patskanis, kuram seko vairāk nekā viens līdzskanis. Citas zilbes tiek uzskatītas par īsām. Antīkajā vārsmojumā nav atskaņu. Dažas iezīmes sastopamas arī latviešu literatūrā.
Jēdzieni:
Mora - zilbju izrunas pamatvienība. Garo zilbi veido divas moras. Divas regulāri atkārtotas zilbes veido pēdu.
Dipodija - divu pēdu apvienojums, kas arī veido metru.
Cezūra - pastāvīga šķirtne vārsmā, kas veido spēcīgu pauzi. To grafiski apzīmē ar ׀׀.
Ikts – regulāra, atkārtota, uzsvērta zilbe.
Svarīgākie metriskā vārsmojuma metri:
heksametrs – sešas daktila1 pēdas2 ar cezūru trešajā pēdā aiz pirmās zilbes. Latviešu dzejā – aiz otrās zilbes. Beidzamā pēda var būt arī nepilna.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vārsmojums, vārsmojuma sistēmas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/495077

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties