Varas tēma Šekspīra lugās

Glostera un viņa dēlu līnija iet paralēli karaļa Līra pārdzīvojumiem, vēl dziļāk atsedzot krāpšanas, nepateicības un alkatības pasauli. Līram maz līdzīgais Glosters ir vājš un māņticīgs, turpretī Līrs pats nepareizi sadala valsti, tomēr nepacietība un traģiskie konflikti saplosa abus. Līrs paceļas pāri citiem, pāri cilvēcei ar to, ar ko ikviens no mums sastopas mazākos mērogos, ta ir cīņa pret sava „es” parāk augstu vērtēšanu un vienlaicīgi jautājums par atbildību cilvēces priekšā, turot varu rokās. Arī Glosters ir iemācījies redzēt tikai pēc tam, kad viņš ir zaudējis mīlas krāšņumu, tikai nāvei tuvojoties.
Vara apžilbina un padara cilvēkus neredzīgus, tie zaudē prātu, zaudē mīlestību, draudzību, cieņu, sagrauj morāli. Interesanti, ka Šekspīra lugās varoņi saprot varas postošo spēku un bezjedzīgumu, kad ir zaudējuši visu, salauzuši savu personību un līdzās viņu gaitām pēc kārīgas varas veļas upuru ķēde. Katrs tēls ir pilnasinīgs, dzīvs, neatkārtojams. Turklāt pagātnes un tagadnes vērtības nav pretstatītas. Šekspīra varoņu atveidojums un to iekšējo pārdzīvojumu un konfliktu tēlojums liecina, cik dziļas ir bijušas Šekspīra zināšanas par cilvēka apziņu. Šekspīrs sabiedrību uztvēra kā dzīvu organismu, kurā katram orgānam ir sava funkcija, sava nozīme. Tadejādi sabiedriskas problēmas un netīkumus Šekspīrs tēlo tik reāli un saprotami, kas atrod aktualitāti arī mūsdenās.
…