Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,81 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,68
Pirkt
Identifikators:546770
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  VALSTS UN SABIEDRĪBAS NOŠĶIRŠANAS VĒSTURE    4
  VALSTS UN SABIEDRĪBA KĀ FUNKCIJU UN LOMU DIFERENCIĀCIJAS KATEGORIJAS    5
  VALSTS UN PILSONISKĀ SABIEDRĪBA    8
  VALSTS FUNKCIJAS    9
  VALSTS FUNKCIJU KLASIFIKĀCIJA    9
  VALSTS FUNKCIJU REALIZĀCIJAS FORMAS    11
  PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS VEIDOŠANĀS PRIEKŠNOSACĪJUMI    13
  PILSONISKĀ SABIEDRĪBA    14
  PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS PAMATIEZĪMES    15
  PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBA PĀREJAS PERIODĀ    16
  SECINĀJUMI    18
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    19
Darba fragmentsAizvērt

Valsts teoriju vēsturē valsts un sabiedrības nošķiršanai ir svarīga nozīme. Vieni uzsver pretnostatījumu; ar to tad saista, piem., liberālo prasību plašā mērā atbrīvot sabiedriskos spēkus no valsts aizbildnības. Citi uzsver saderību; šeit pieder marksistiskais uzskats, ka valsts attēlojot tikai sabiedrisko attiecību virsbūvi; šeit pieder arī plurālistiskās valsts vienpusīgais socioloģiskais skatījums, pēc kura sabiedriskie spēki no valsts sagrābj īpašumu [2.,194.lpp.].
Vēsturiski valsts un sabiedrības nošķiršana radās absolūtisma laikā. Valsts varas centralizācija monarha un viņa birokrātijas (rokās) bija tuva priekšstatam, ka valsts – monarha un viņa ierēdņu personā – nostājoties pretī sabiedrībai. Nozīmi ieguva arī fiziokrātu un tiem sekojošā liberālisma jēdzieni. Valsts vadītai, merkantilai saimniecībai viņi pretnostatīja liberālas privātas saimniecības modeli, kas esot atbrīvots no valstiskās aizbildnības. Indivīdi ar savām privātajām un it īpaši ar savām ekonomiskajām attiecībām tiktu saistīti sabiedrībā. Tā parādītos kā dabiska cilvēku kopdzīves iekārta pretstatā valstij, kā apzināti radītai, saprātīgai un unificētai kārtībai [2.,194.lpp.].
Hēgelis padarīja populāru valsts un sabiedrības pretnostatījumu. Taču tieši viņš neapstājās pie antitēzes, bet gan noteica to savstarpējās attiecības. Sabiedrībā viņš saskatīja individuālo vajadzību un īpašo interešu sistēmu. Indivīdi tajā saistīti tieši ar šīm vajadzībām un ar tiesisko kārtību, kas kalpo kā instruments, lai ārēji sakārtotu atsevišķās un kopējās intereses un lai rūpētos par personas un īpašuma drošību. Ar vajadzību sistēmu esot aptverta tikai sabiedrības būtība, bet ne valsts būtība, tā domāja Hēgelis. Īstā valsts esot kaut kas transpersonāls, objektīvs gars, morālās idejas īstenība; tās mērķis esot vispārējās intereses kā tādas.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,44 €
Materiālu komplekts Nr. 1162200
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Valsts un sabiedrības funkciju nošķiršana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/546770

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties