Valsts sengrieķu filosofu skatījumā

“Septiņi gudrie” bija vērtējuši un izteikušies par cilvēka dzīvi. “Septiņi gudrie”..... Tā grieķi sauca dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas dzīvoja VII gadsimta beigās un VI gadsimta pirmajā pusē pirms Kristus un kļuva slaveni ar savām īsajām, aprautajām, bet kodolīgajām sentencēm par cilvēka dzīvi.
Kas ir šie “septiņi gudrie”? To nemaz nevar tik viegli pateikt, jo paši senie rakstnieki, tos uzskata par dažādām personībām. Tie ir:
1) Atēnu Satversmes pamatlicējs (V gs.p.m.ē) Solons;
2) pirmais grieķu filozofs un zinātnieks Taless (624 — 546);
3) Lesbas salas ievērojams valstsvīrs Pitaks (miris ap 570);
4) Priēnes pilsētas sabiedriskais darbinieks Biants (VI.gs.p.m.ē.).
Par pārējiem grieķu rakstos nav vienprātības. Visbiežāk minētie ir:
5) Kleobūls (VI gs. sākums),
6) spartietis Hīlons (VI gs. sāk.);
7) korintietis Periandrs (ap 600 — ap 585) un kristiešu brīnumdaris Epimenīds (VI gs. sāk.).

Galvenā dzīves gudrība, ko šie vīri ir devuši savai tautai ir mērena, saprātīga un valstiska pilsoņa dzīves gudrība. Visās lietās ievērot mēru, vairīties no pārmērībām un savaldīt sevi.

…