Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:430862
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.02.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 34 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Eiropas formācija    4
1.1.  Valsts jēdziena ģenēze    5
1.2.  Valsts būtība    6
2.  Valsts pazīmes    8
2.1.  Valsts teritorija    9
2.2.  Valsts tauta    11
2.1.  Valsts vara    13
2.2.  Suverenitāte    16
  Kopsavilkums    19
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    21
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
1. Nacionālisms kā tautu vienojošs koncepts, vienota valoda, vienota tiesību sistēma, vienota politiskā domāšana, kas ietekmēja ne tikai Rietumeiropas valstu apvienošanos lielvalstīs, bet arī mainīja visu cilvēku ikdienas dzīvi.
2. Leons Digī radīja jaunu likumu pamatu, nosakot, ka cilvēki nav nekas vairāk kā sociāli dzīvnieki, kuriem ir universāla solidaritātes un sociālās savstarpējās atkarības sajūta vai instinkts. Līdz ar solidaritātes teoriju pirmo reizi tika definētas valsts pazīmes.
3. Atšķirībā no franču jurista Leona Digī, kurš izvirzīja tādas valsts pazīmes, kas noteica, ka ne tikai katrai valstij ir noteikta teritorija, nācija un valsts vara, bet arī katrai valstij piemītošā suverenitāte, Georgs Jellineks un Kārlis Dišlers norādīja uz tādiem valsts konstitutīvajiem elementiem kā vienota valsts tauta, vienota valsts vara un vienota teritorija, neizdalot suverenitāti kā vienu no valsts pazīmēm, kā to bija noteicis Leons Digī savos darbos.
4. Gan Georgs Jellineks, gan arī Kārlis Dišlers savus darbus izveidoja pamatojoties tieši uz Leona Digī idejām, tādējādi G.Jellineka un K.Dišlera darbi, kā arī abu iepriekš minēto autoru darbos izvirzītās un paskaidrotās idejas nav inovatīvas, bet gan vairāk paskaidrojošas konkrētās valsts valodās.
5. Gan termins „regnum”, gan arī „imperium” nebija piemērots Itālijas valstij un tās reģioniem, tāpēc terminu „valsts” jeb „lo stato” ieviesa itāliešu filozofs Nikolo Makjavelli, kas 16.-17. gadsimtā kļuva par valsts jēdziena pamatu tā vispārējā nozīmē, lai arī sākotnēji valsts jēdziens neapzīmēja valsti mūsdienu izpratnē.
6. Valstī dzīvojošais ļaužu kopums formē kopējo tautas gribu, aizsargājot arī katra atsevišķa indivīda tiesības un intereses, pasaules uzskatus, un šie atsevišķie indivīdi cenšas respektēt kopējā vairākuma gribu. Galvenie tautas vienojošie elementi ir atrodami tautas tradīcijās, to nepieciešamībā un mērķos. Tautas vienojošo sajūtu veido arī atmiņas par valsts vēsturisko izveidošanos.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1376836
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties