Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,60 (12%)
Cena ar atlaidi*:
4,39
Pirkt
Identifikators:865803
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  ievads    3
2.  Valsts funkcijas jēdziens    4
3.  Valsts funkciju klasifikācija    7
4.  Valsts funkciju realizācijas formas    10
6.  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Šie divi norobežojamie jēdzieni ir materiālais valsts jēdziens un formālais. Valsts materiālais jēdziens ir tas, kurš visbiežāk sastopams nevien plašajā publikā, bet arī valststiesību literatūrā; lai gan valststiesībnieki reti lieto šo jēdzienu viņa tīrajā veidā, bet visbiežāk ar lielāku vai mazāku formālā jēdziena piejaukumu. Ja pēc līdzšinējās, ļoti izplatītās, mācības valsts sastāv no trim konstitutīvajiem elementiem - tautas, teritorijas un valsts varas, tad, kā redzams, divi no šiem elementiem ir materiālas dabas (tauta un teritorija), un trešais formālas dabas (valsts vara, kura juristam ir jāsaprot kā tiesiska vara un tamdēļ kā valsts tiesiskās organizācijas elements). Šinī mācībā tautai tiek ierādīta diezgan necienīga loma, - viņa ir tikai viens no valsts konstitutīvajiem elementiem, līdzas teritorijai un valsts varai. Turpretim jau klasiskās senatnes republikās bija pazīstams valsts jēdziens, pēc kura valsts tika identificēta ar tautu. Arī modernajā demokrātijā, kur nav vairs duālisma starp valdītājiem un valdāmajiem (kā tas bija absolūtajā un arī vel konstitucionālajā monarhijā), jo te tauta pati sevi valda un valsts ir tautas pašas lieta {res popu/i, res publica), - te, šķiet, tautai vairs nevar ierādīt kalpojošu lomu (valsts elementa lomu) pie valsts konstruēšanas. Ja demokrātijā prasām pēc valsts jēdziena materiālā nozīmē, tad, šķiet, atbilde varētu būt tikai viena, un proti, tāda pat, kā klasiskās senatnes demokrātijās: valsis ir tauta pati. Pie tāda slēdziena ir jau nonākuši mūsu pazīstamāko un samērā vecāko demokrātiju valststiesībnieki. Piemēra dēļ minēšu tikai pāris pazīstamu vārdu. Profesors V.Vilsons (Z.-A. Savienoto Valstu prezidents pasaules kara laikā) uzrāda kā modernas valsts definīciju sekošo: valsts ir uz noteiktas teritorijas organizēta tauta.1 Teritorija un juridiskā organizācija šinī definīcijā, kā redzams, nav nostādīti kā tautai līdzvērtīgi valsts elementi, bet tikai kā tautas atribūti, un tamdēļ Šinī definīcijā starp tautu un valsti varam līkt līdzības zīmi: valsts ir tauta. Un H.Berthelemy, viens no pazīstamākajiem franču publicistiem, izsakās, ka "valsts ir tauta, aplūkota kā politiska apvienība."2 Ja mēs gribētu tautai pielikt kādus atribūtus, kas noteiktāk apzīmētu valsts jēdzienu, tad mēs varētu teikt: valsts no materiālā viedokļa ir juridiski organizēta patstāvīga tauta. Te tautai nevar tikt nostādīti līdzās citi līdzvērtīgi valsts konstitutīvi elementi, -tauta ir vienīgais valsts elements, tauta ir visa valsts no materiālā viedokļa. Teritorija turpretim ir tikai tautas (jeb valsts materiālā nozīmē) materiālā bāze, bet ne valsts konstitutīvais elements.
Bet Šis materiālais valsts jēdziens nebūt nav juristam tas svarīgākais. Protams, arī jurists nevar iztikt bez šī valsts materiālā jēdziena, ja viņš, piem., grib konstruēt valsti kā juridisku personu vai reālu tiesību subjektu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Valsts funkcijas jēdziens, klasifikācija un realizācija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/865803

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties