Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,24 (12%)
Cena ar atlaidi*:
1,75
Pirkt
Identifikators:512860
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Valodas kultūra    3
  Valodas kultūra kā zinātnes nozare    3
  Valodas kultūras raksturojums    3
  Indivīds kā valodas kultūras subjekts    5
  Sabiedrības daudzveidība    7
  Sabiedrības raksturojums    7
  Sabiedrības daudzveidības raksturojums    7
  Valodas kultūras funkcionēšana runā    8
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Valodas kultūras funkcionēšana runā

Dzīvā vārda spēku sabiedrība izmanto noteiktiem mērķiem, noteiktu sociālu grupu vai šķiru interesēs. Vēsturiski pirmā sfēra, kur apzināti ir ticis izmantots vārda spēks, kur kopta valoda un attīstīta valodas kultūra, ir publiskas runas māka jeb tā saukta oratoru (daiļrunas) māksla. Tai ir arī sava teorija, kas veidojusies Senajā Grieķijā – te daiļruna tikusi uzskatīta par “mākslu karalieni” un jūtami ietekmējusi valsts dzīvi. Līdz mūsu laikam saglabājušās liecības par daudziem labiem oratoriem, it īpaši Sokrātu, Platonu, Dēmostenu, Dēmokritu, teorijā – Aristoteli. Mūsdienu runas mākai ir citi sociāli pamati nekā runas mākai Senajā Grieķijā un Romā, tomēr pamatprincipi, kas tur veidojušies, ir derīgi arī pašreiz. Tie ir šādi: 1) pats galvenais ir runas saturs – runai ir jāsniedz klausītājiem zināšanas; 2) runai ir jārosina klausītāji uz rīcību, tāpēc runātājam jābūt labam psihologam un jāprot emocionāli ietekmēt klausītājus; 3) runai jābūt tikumīgai, tai jāsaskan ar runātāja dzīvi un darbību, viņa uzskatiem – runātājs nedrīkst būt divkosīgs un melot; 4) runātājam pastāvīgi jārūpējas par savu meistarību, jācenšas izmantot ietekmīgus un iederīgus valodas līdzekļus; 5) runātājam pēc iespējas jācenšas vairīties no ārišķībām gan vizuālā, gan valodas ziņā – jāatturas no liekas žestikulēšanas, jāievēro mērenība metaforu, epitetu, hiperbolu, salīdzinājumu u. tml. lietošanā.
Viduslaikos galvenokārt tiek attīstīta un izkopta valodas pragmatiskā puse: dominē cenšanās runas adresātu ietekmēt, rosināt viņa domas un rīcību vēlamā virzienā. Patiesas morālas tīrības princips ieskanas tikai atsevišķu domātāju uzskatos un oratoru runā; valdošo aprindu politikā un arī reliģijā priekšplānā tiek izvirzītas moralizējošas pamācības, kurām atsevišķos konkrētos gadījumos un situācijās nenoliedzami ir arī progresīva nozīme sabiedrības ļauno spēku savaldīšanā. Attīstās arī valodas rakstu forma. Galvenais publiskas runas mākas princips ir sniegt klausītājiem zināšanas; tas tiek tālāk attīstīts izglītības sfērā – universitātes lekcijās.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Valodas kultūras un sabiedrības daudzveidība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/512860

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties