Secinājumi
Masu mediji ir demokrātijas neatņemama sastāvdaļa. Bez objektīvām un pilnvērtīgām ziņām, demokrātija nespēj pastāvēt. Ne velti diktatori un totalitāras valstis visos laikos ir mēģinājuši panākt absolūtu kontroli pār medijiem savā valstī. Mūsdienās mediji spēj definēt spēles noteikumus, veicinot indivīdu identifikāciju ar dažādiem sabiedrības segmentiem un struktūrām.
Arī Krievijas medijos Vaira Vīķe - Freiberga tika identificēta gan kā personība, gan kā Latvijas Republikas valsts prezidente. Laika posmā no 2002. – 2006. gadam centrālajos Krievijas medijos Vaira Vīķe – Freiberga tika pieminēta 1457 reizes, kas norāda uz to, ka Krievijas mediji šajā laika posmā ir pievērsuši Vairai Vīķei - Freibergai lielu uzmanību, veidojot viņas tēlu Krievijas medijos. Izpētot un analizējot LU Sociālo un politisko pētījumu institūta sniegtos materiālus, kuros pieminēta Vaira Vīķe – Freiberga, jāsecina, ka:
• Krievijas iedzīvotāji kā informācijas avotu visvairāk izmanto televīziju (91%). Savukārt 26% no Krievijas sabiedrības uzticas televīzijai, 24% - radio, bet 17% uzticas presei kā patiesam informācijas sniedzējam. Kopumā Krievijas sabiedrības apmierinātības līmenis ar mediju sniegto informāciju ir ļoti augsts, lielākā daļa – 73%, ir pilnībā apmierināti ar mediju sniegto informāciju;
• Vaira Vīķe - Freiberga visbiežāk tiek pieminēta saistībā ar dažādiem politiskajiem notikumiem gan Latvijā, gan Krievijā, gan arī pasaulē – mainoties Latvijas – Krievijas attiecībām un politiskajai situācijai Latvijā, mainās arī publikāciju daudzums noteiktā laika periodā. 12% gadījumu Vaira Vīķe - Freiberga tiek pieminēta kā personība, nepievēršoties viņas politiskajai darbībai. Šeit bieži tiek citēts viņas teiktais, pieminēta pagātne, rakstura īpašības. Nedaudz Vairas Vīķes - Freibergas vārds parādās arī rakstos par kultūru un ekonomiskajiem jautājumiem, attiecīgi – 3% un 1%;
• Lielākā daļa no Krievijas informācijas avotiem ir žurnālistu iegūtā, apkopotā un prezentētā informācija – 41%. Viena ceturtā daļa no Krievijas medijos izmantotajiem informācijas avotiem ir Vairas Vīķes – Freibergas teiktais. Svarīgi informācijas sniedzēji ir arī citi mediji, politiķi un amatpersonas, kā arī Vairas Vīķes - Freibergas preses sekretāre;
• 46% gadījumu saturā paustā attieksme pret Vairu Vīķi - Freibergu bija negatīva. Pārsvarā šīs negācijas izpaudās neapmierinātībā ar dažādiem Vairas Vīķes - Freibergas lēmumiem, politiskajiem notikumiem Latvijā, skolu reformām, kā arī dažiem neapdomātiem prezidentes izteikumiem. Daži mediji cenšas interpretēt Vairas Vīķes - Freibergas teikto tā, lai speciāli radītu Krievijas tautai negatīvu tēlu. Krievijas medijiem būtu jāsaprot, ka Vaira Vīķe - Freiberga nav tiesīga pieņemt vai atcelt likumus, jo daudzi eksprezidentei veltītie izteikumi saistās tieši ar šo tēmu;
• Mediji par Vairu Vīķi - Freibergu izteikušies pieklājīgi un lietojuši personu un cieņu neaizskarošus apzīmējumus tādus kā Latvijas prezidente, zinātniece, politoloģe, prezidentes kundze, taču ir vairāki mediji, kas nekaunas izmantot skarbākus apzīmējumus kā, piemēram: „nabaga kanādiešu latviete”, „bijusī kanādiešu pensionāre” vai „tante Vaira”. Krievijas mediji plaši izmanto eidžismu – atsaukšanās uz prezidentes vecumu;
• Tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa rakstu jeb 28% attēloja Vairas Vīķes - Freibergas tēlu pozitīvi, norādot uz viņas labajām īpašībām, pateicoties par atbalstu dažādās krīzēs un nostāju politiskajos notikumos, kā arī 16% gadījumos attieksme ir neitrāla;
• Latvijas valsts prezidents var būtiski ietekmēt sava tēla veidošanos Krievijas medijos, rūpīgi apdomājot savu teikto un veidojot dialogu ar masu medijiem.
…
