Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,72 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,27
Pirkt
Identifikators:891962
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.08.2002.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    1
2.  Saturs    2
3.  Iekšējie ūdens ceļi Vācijā un to infrastruktūra    3
3.1.  Ūdens ceļu tīkls – upes un kanāli    4
3.2.  Ūdens ceļu transports    12
4.  Ekonomiskais viedoklis, problēmas un attīstība, secinājumi    13
5.  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

3. Iekšējie ūdens ceļi Vācijā.


Dabīgajiem un mākslīgajiem iekšzemes ūdensceļiem ir liela loma Vācijas iekšzemes ūdens transporta sistēmā. Izmantojot iekšzemes ūdensceļus ir iespējams nogādāt kravas no Atlantijas okeāna līdz pat Krievijai un Ukrainai.
Starp Vācijas upēm nozīmīgākā loma ir Reinai un Elbai, kas ir nozīmīgākās saiknes starp lieliem ekonomiskiem centriem.
Pēc kanālu izbūvēšanas XIX gs., Reina ir kļuvusi par nozīmīgāko Eiropas ūdensceļu, pa kuru arī mūsdienās kravas kuģu un baržu plūsma ir nepārtraukta.
Liela loma kuģošanai ir Vidusvācijas kanālam (Mittelland Kanal), kurš izvietots Ziemeļvācijas Zemienē. Tas savieno gandrīz visas uz ziemeļiem plūstošas upes.
Ķīles kanāls ( Nord – Ostsee - Kanal ), kas tik uzbūvēts XIX gs. arī ir nozīmīgs ūdens ceļš, kas savieno Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
1992. gadā tika pabeigta Mainas – Donavas – Kanāls. Šis kanāls ir nozīmīgs apvienotajā Eiropā ar to, ka ar šā kanāla palīdzību ir iespējams ir no Ziemeļjūras ( Reinas iztekas ) nokļūt līdz Donavas iztekai Melnajā jūrā. 3500 km garais ūdensceļš savieno Austrumeiropas un Rietumeiropas valstis.
Vēl ir Dortmundes – Emsas, Oderas – Šprē, Oderas – Hāfeles, Elbas – Hāfeles kanāli un citi mazākas nozīmes kanāli.
Vācijas iekšējie ūdensceļi pārsvarā iet pa upēm, bet ir arī kuģojami ezeri un speciāli izrakti kanāli ar speciālām slūžu sistēmām.
Kopējais Vācijas ūdensceļu garums ir 7467 km. Šie ūdensceļi savieno 17 ostas. Lielākās ostas – Berlīne, Bonna, Brēmene, Brēmenhāfene, Ķelne, Drēzdene, Duisburga, Emdene, Hamburga, Karlsrūe, Ķīle, Lībeka, Magdeburga, Manheima, Rostoka un Štutgertate.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,72 €
Materiālu komplekts Nr. 1119789
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vācijas iekšējie ūdens ceļi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/891962

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties