Secinājumi
1. Kā viens no galvenajiem uzņēmējdarbības motivējošajiem faktoriem ir peļņa, tā pilda arī sociālās funkcijas, jo uzņēmums peļņu var iegūt tikai tad, ja tas ražo to, kas ir nepieciešams sabiedrībai, tāpēc, firma, kura nenopelna pat normālpeļņu, ir sociāli nelietderīga. Lai gan uzņēmējdarbības pamatmērķis ir peļņas gūšana, ne vienmēr firmas darbība ir virzīta uz peļņas maksimizāciju.
2. Pilnīgas konkurences apstākļos peļņas maksimizēšanu ierobežo tehnoloģiskās iespējas un citu resursu daudzums, tāpēc šajā konkurences tipā lielāku peļņu nodrošina ražošanas apjoma pieaugums, kas savukārt ir atkarīgs no ražošanas izmaksu dinamikas. Peļņu vēl var palielināt, samazinot ārējo izmaksu lielumu, rēķinot uz vienu produkcijas vienību, kā arī peļņa ir atkarīga no realizējamās produkcijas cenu lieluma.
3. Pilnīgas konkurences īslaicīgā periodā lielāku peļņu nodrošina ražošanas apjoma pieaugums, otrkārt, peļņa ir atkarīga no ražošanas izmaksu dinamikas, kā arī peļņu var palielināt, samazinot ārējo izmaksu lielumu, rēķinot uz vienu produkcijas vienību. Treškārt, peļņa ir atkarīga no realizējamās produkcijas cenu lieluma, ko nosaka tirgus, tāpēc uzņēmumam to ietekmēšana ir gandrīz neiespējama.
4. Uzņēmējdarbībā ir svarīga optimālā ražošanas apjoma noteikšana, tā kā pilnīgas konkurences apstākļos preču un pakalpojumu cenas nosaka tirgus, uzņēmumam ir grūti ietekmēt cenu, tāpēc uzņēmums var mēģināt savu peļņu palielināt, mainot ražošanas produkcijas apjomu vai samazinot ražošanas izmaksas.
5. Kā otru metodi optimālā ražošanas apjoma noteikšanai izmanto robežizmaksu un robežienēmumu salīdzināšanu, t.i., ja robežieņēmumi (MR) ir lielāki nekā robežizmaksas (MC), tad katra saražotā produkcijas vienība pievieno kopējiem ieņēmumiem vairāk nekā kopējām izmaksām, bet, pieaugot ražošanas apjomiem, robežizmaksas pieaug. Līdz ar to firma maksimizēs peļņu vai minimizēs zaudējumus, ražojot tādu produkcijas apjomu, kuru sasniedzot robežieņēmumi ir vienādi ar robežizmaksām.
6. Monopolu plašākā nozīmē var traktēt kā firmu, kura var diktēt tirgus cenu, lai gan tīrais monopols ir reti sastopams, jo precēm ir daudz cita veida aizvietotājas, Latvijā ir uzņēmumi, kas ir diezgan tuvu monopola tirgum, piemēram, „Lattelekom”, „Latvenergo”. Lai arī šie monopola pārdevēji var ietekmēt tirgus cenu savam produktam, principi peļņas maksimizcijai ir vienādi kā konkurētspējīgam uzņēmumam.
…
