Rezultātu analīze un secinājumi
Uzņēmumam, kuram ir augsta maksātspēja, vieglāk izvairīties no bankrota.
Neskatoties uz to, ka praksē likviditātei bieži vien tiek atvēlēta maksātspējas loma, patiesībā tas ir šaurāks jēdziens nekā maksātspēja. Likviditāte balstās uz spēju dzēst īstermiņa parādus, neņemot vērā ne termiņus, ne ilgtermiņa saistību apjomu, nedz virkni citu svarīgu faktoru. Maksātspēja ir atkarīga ne tikai no likvīdo līdzekļu apmēra, bet arī no debitoru parādu dzēšanas ilguma, no nevajadzīgo krājumu realizācijas apjoma un iespējām konkrētajā tirgū, no neefektīvu pamatlīdzekļu daudzuma, no laika, kas atlicis līdz kreditoru parādu dzēšanas termiņiem, un pat no tādām likumsakarībām kā sadarbības ilgums ar saviem kreditoriem un to finansiālais stāvoklis, debitoru finansiālā stabilitāte, kā arī no virknes citu faktoru. Uzņēmuma maksātspēja ir daudzpusīgs komplekss jēdziens, kas ietver lielu skaitu kvantitatīvo koeficientu un kvalitatīvo rādītāju.
Pēc E.Altmana aprēķina metodes iegūtie rezultāti ir 2009.gads – 2.06, šis rādītājs liecina par to, ka komercsabiedrībai ir nopietnas finansiālas problēmas un ir augsta bankrota iespējamība. Savukārt 2010.gads – 1.67 un 2011.gada rādītājs ir 1.29, šie rādītāji leicina, ka bankrota iespējamība ir ļoti augsta, tas paredz komercsabiedrību bankrotu 2 gadu laikā, šos rezultātus var uzlabot tikai ar radikālām pārmaiņām.
Tekošās likviditātes koeficients ir 2009.gads-0.79; 2010.gads-0.76 un 2011.gads 0.74, šie koefecienti ir mazliet par augstu, taču komercsabiedrības ir spējīgas atmaksāt īslaicīgos kredītus. Vēlamais koefecients ir robežās no 0.1-0.7.
Kopējās likviditātes koefecients ir 2009.g.-1.02; 2010.g.-1.1; 2011.g.-1.0, šie koefecienti atbilst noteiktajām normām. Vēlamais koefecients ir robežās no 1.0-2.0. Lai arī koefecients ietilspt robežās, tas tomēr ir ļoti zems, kas liecina par to, ka likviditāte arī ir zema. Pie zema likviditātes koefecienta uzņēmuma aktivitāte ir ierobežota, kreditori un investori atsaka savu kapitālu, noved pie dārgiem kredītiem un uzņēmuma aktivitāte ir ierobežota.
Aktīvu aprites koeficients ir 2009.g.-1.0; 2010.g.-0.9; 2011.g.-0.7. Šis koeficients rāda, cik efektīvi tiek izmantoti uzņēmuma aktīvi neto apgrozījuma veidošanai. Šim koeficientam vajadzētu būt lielākam par 3. Tā kā iegūtais rezultāts ir 3 reizes mazāks par nepieciešamo un turpina vēl samazināties, tad komersabiedrībām būtu ieteicams likvidēt daļu no pamatlīdzekļiem, kā arī ražošanas krājumiem.
Ilgtermiņa ieguldījuma atdeve ir 2009.g.-18.4; 2010.g.-1.5 un 2011.g.-1.1, šie rādītāji lieicna par to, ka ilgtermiņa atdeve komersabiedrībām ir ļoti zema.
Pašu kapitāla atdeve 2009.g.-3.4; 2010.g.-3.1 un 2011.g.-2.9. Šis rādītājs ir salīdzinoši labs, kaut arī jau sāk kristies un tomēr tas liecina par to, ka komercsabiedrību peļņa no ieguldītā pašu kapitāla nes lielāku peļņu kā ilgtermiņa ieguldījumi.
Prasību atmaksa rāda, cik ilgā laikā komersabiedrības norēķinās par precēm vai pakalpojumiem. Pēc aprēķiniem sanāk, ka 2009.gadā tās bija 75 dienas; 2010.g.-85dienas, bet 2011.g.-94 dienas. Dienas ar katru jauno gadu palielinās, kas rāda to, ka komersabiedrībām paliek arvien grūtāk norēķināties par precēm vai pakalpojumiem.
…
