Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,71 (13%)
Cena ar atlaidi*:
4,78
Pirkt
Identifikators:627205
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 26 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    4
  Annotation    5
  Ievads    6
1.  Upju, ezeru un līču ekosistēmu raksturojums    8
1.1.  Upe    8
1.2.  Ezers    8
1.3.  Līcis    9
2.  Planktona raksturojums    10
2.1.  Fitoplanktons    10
2.2.  Zooplanktons    11
3.  Pētnieciskajā darbā izmantotie materiāli, aprīkojums    12
  Ūdens ķīmiskā sastāva noteikšanai    12
4.  Pētnieciskajā darbā izmanotās metodes    13
4.1.  Paraugu iegūšana    13
4.2.  Temperatūras, pH, elektrovadītspējas un sāļuma noteikšanas metodes    14
5.  Paraugu ņemšanas vietas un to raksturojums    15
5.1.  Pirmās dienas paraugu ņemšanas vietas    15
5.1.  Otrās dienas paraugu ņemšanas vietas    17
5.2.  Trešās dienas paraugu ņemšanas vietas    20
6.  Iegūto paraugu analīze un rezultāti    22
6.1.  Ūdens sāļums un elektrovadītspēja    22
6.2.  Temperatūra un pH    24
6.3.  Ūdensdzīvnieku skaits un ASPT    25
  Rezultātu izvērtējums    31
  Izmantotie informācijas avoti    35
  Pielikums    37
Darba fragmentsAizvērt

1. Upju, ezeru un līču ekosistēmu raksturojums
1.1. Upe

Upes ir ūdensteces, kas plūst pašu izgrauztās gultnēs un savāc virszemes un pazemes noteces ūdeņus no sava baseina. [12] Visas upes ekosistēmas īpašības arī mainās, gan abiotiskie faktori, gan augu un dzīvnieku sabiedrības. Par šo apstākļu pārmaiņām var spriest pēc augu un dzīvnieku sabiedrībām. [21]
Straujtece ir posms, kurā ūdens plūsma ir gan ātra, gan turbulenta (virpuļojoša). Šādā straumē viss, kas nav piestiprinājies vai ļoti smags, tiek aizskalots – gan dzīvie organismi, gan smiltis un nogulumu daļiņas. Dzīvniekiem, kas dzīvo uz akmeņu virsmas, nepieciešami īpaši pielāgojumi, lai tos neizskalotu straume. Pat tām sugām, kuras ir pielāgojušās šādai videi, daudzus neveiksmīgākus pārstāvjus straume tik un tā aiznes prom. Spraugās starp akmeņiem ir sastopami ļoti dažādi dzīvnieki. Daudz dažādu dzīvnieku sugu, piemēram, sānpeldes, ūdensēzelīši un dažādi kāpuri, dzīvo zem akmeņiem. Šeit ir vājāka straume, tādēļ tiem ir mazāks risks tikt aizskalotiem.
Lēnām upēm raksturīgas dūņainas gultnes. Tā kā straume ir lēna, tad upes nestās smilšu un nogulumu daļiņas tiek nogulsnētas, nevis nestas tālāk pa straumi. Bioloģiskā daudzveidība dūņās ir daudz mazāka nekā akmeņainās gultnēs. Uz gultnes dzīvo dažādi kāpuri un gliemenes. Atsevišķi ūdensdzīvnieki rokas nogulumos, piemēram, nematodes. Pie peldošajiem organismiem pieder ne tikai zivis, bet arī lielie vēžveidīgie un dažādi kukaiņi. Bioloģiskā pašattīrīšanās, ko veic ūdens organismi upēs, būtiski ietekmē fizikāli ķīmisko procesu norisi, darbojas kā savdabīgs katalizators. [21]

1.2. Ezers

Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme. Ar ezeru izpēti nodarbojas īpaša zinātne - limnoloģija. [16]
Barības vielu daudzums nosaka ezera ekosistēmas raksturu. Pēc šī raksturlieluma ezerus iedala:
• oligotrofs ezers- ar barības vielām nabadzīgs - ļoti dzidrs, šķietami tuksnesīgs ezers;
• mezotrofs ezers (vidēji liels barības vielu saturs) - dzidrs, ar faunu un floru bagāts ezers;
• eitrofs ezers (ar barības vielām bagāts) - šādā ezerā pastiprināti aug ūdensaugi un aļģes;
• hipereitrofs ezers (ar barības vielām pārbagāts) - duļķains ūdens, nabadzīga ekosistēma, bieža masveida aļģu ziedēšana.
Bioloģisko daudzveidību ezeros nosaka bioloģiskie rādītāji – ūdensdzīvnieki un planktons. [15

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,94 €
Materiālu komplekts Nr. 1133331
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ūdens sastāva izmaiņas ceļā no saldūdens uz sāļūdeni”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/627205

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties