Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,39 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,60
Pirkt
Identifikators:305763
Vērtējums:
Publicēts: 23.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Tuksnešu vispārējs raksturojums    4
2.  Āfrikas tuksneši un to raksturojums    6
2.1.  Sahāras tuksnesis ( Sahara)    6
2.2.  Lielais Austrumu ergs ( Grand Erg Oriental )    8
2.3.  Lielais Rietumu ergs ( Grand Erg Occidenfal)    8
2.4.  Kalahari tuksnesis ( Kalahari )    8
2.5.  Namiba tuksnesis ( Namib )    9
3.  Āzijas tuksneši un to raksturojums    10
3.1.  Gobi tuksnesis ( Gobi )    10
3.2.  Tara (Thar)    11
3.3.  Karakums (Turkmēnijas)    11
3.4.  Karakums ( Piearāla )    12
3.5.  Takla Makana tuksnesis ( Takla Makan )    12
3.6.  Alašana tuksnesis ( Alashan )    13
3.7.  Kizilkums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Šajā referātā tiks apskatīts Āzijas un Āfrikas kontinents un tajā esošie dabas apstākļu ziņā bargākie Zemes apvidi – tuksneši. Aizvēstures laikos lielākā daļa šo tuksnešu bija auglīga zeme, taču pamazām tā kļuva sausa un pārvērtās par smiltājiem. Milzīgais smilšu daudzums, kas veido tuksnešus ir radies, noārdoties kalniem un augstienēm. Tālāk smiltis uz zemākiem apvidiem aiznesa upes un citas ūdensteces, bet vēji tās šeit pacēla gaisā un aizpūta uz tuksnesi.
Plašāko tuksnešu apgabali plešas abpus ziemeļu tropu lokam ziemeļpuslodē un abpus dienvidu tropu lokam dienvidpuslodē, kur karstākajos tuksnešos gaisa temperatūra pārsniedz 50 0C, bet zemes virsas temperatūra sasniedz pat līdz 80 0C. Man likās interesanti aplūkot tieši šajos apvidos izvietojušos tuksnešus, to specifisko augu valsti, kas spēj izdzīvot un veģetēt šajā bargajā apvidū.
Veģetācijas tips, ko sausa un karsta vai auksta klimata apstākļos veido sausumizturīgi daudzgadīgi lakstaugi un kokaugi, arī efemeri, psamofīti, halofīti; ainavas tips. Sastopams tuksnešu zonās.
Tuksneši ir vieni no dabas apstākļu ziņā bargākajiem Zemes apvidiem, kuros maz līst un novērojamas galējas temperatūras. Par tuksnesi uzskata apvidu, kas saņem mazāk nekā 250 mm nokrišņu gadā. Nokrišņu daudzums, ko saņem tuksnesis, ietekmē arī tuksneša novietojums. Plašāko tuksnešu apgabali plešas abpus ziemeļu tropu lokam ziemeļpuslodē un abpus dienvidu tropu lokam dienvidpuslodē. Karstie tuksneši plešas abpus tropu lokiem, kur Zemes vēju sistēma nodrošina dienas ar skaidrām, bezmākoņu debesīm. Tas nozīmē, ka tur nav mākoņu, kas Zemi pasargā vasaras dienās no sakaršanas, bet naktīs – no atdzišanas, jo siltums aizplūst atpakaļ atmosfērā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tuksneši”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/305763

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties