SECINĀJUMI
Darba autore secina, ka kriminālprocesu materiāli un statistikas dati rāda, ka Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēku, kuri, apzinādamies, ka transportlīdzekļu vadīšana reibuma stāvoklī ir bīstama gan pašam vadītājam, gan arī citiem cilvēkiem, ka par to ir paredzēta atbildība, tai skaitā kriminālā, tomēr pārkāpj likumu un vada transportlīdzekļus reibumā.
Sabiedrībā valda dažādi viedokļi par to, cik patiesībā ir pieļaujami sēsties pie stūres mazliet iedzērušam. Vieni domā, ka tas nav pieļaujams nevienā situācijā, bet citi domā, ka vairumā gadījumu cilvēki tomēr ir spējīgi objektīvi novērtēt savu reibuma pakāpi. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja iedzerts ir ļoti maz un braukt ir ļoti nepieciešams (piemēram, nav pilnīgi nekāda cita veida, kā nokļūt mājās no kāda pasākuma, vai ir pienākusi ziņa, ka kādam Jums ļoti tuvam cilvēkam ir pēkšņi sākušās veselības problēmas un viņam būtu nepieciešama Jūsu klātbūtne), tad automašīnas vadīšana, esot mazliet iedzērušam, tomēr ir pieļaujama. Darba autores prāt alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošana savienojumā ar transportlīdzekļa vadīšanu nekādā gadījumā nav pieļaujama, jo personas reakcija, atrodoties uz valsts ceļiem, būtiski samazinās un ir varbūtība, ka persona, kura lietojusi apreibinošas vielas uz ceļa kļūst pārgalvīgs un veicina agresīvu braukšanu.
Ceļu satiksmes negadījumu analīze liecina, ka ļoti bieži transportlīdzeklis tiek vadīts alkohola reibumā, retāk narkotisko vielu iespaidā. Jāatzīmē, ka šai tendencei ir tieksme pieaugt, ko var novērot katru dienu plašsaziņas tīklos.
Veicot šo darbu, autore iepazina Krimināllikumu un Administratīvās atbildīgas likumu, un secina, ka uz doto brīdi ir samērā bargi administratīvie sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
…