Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:492875
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Tiesību jēdziena izpratnes daudzveidība, tiesību pamatpazīmes

Imanuela Kanta atziņa, ka „juristi vēl meklē tiesību jēdzienu”, ir aktuāla arī šodien. Jautājums, kas ir tiesības, ir sens, un katrs tiesību zinātnieks ir centies sniegt atbildi uz to. Tādējādi ir radušās neskaitāmas tiesību definīcijas. Atsevišķi tiesību zinātnieki ir pat apvienojušies savos uzskatos, tā radot tiesību skolas un tiesību doktrīnas.
Latvijas likumi pieprasa, lai juristi atšķirtu, kas ir likums un kas ir tiesības. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas teikums nosaka, ka valsts pārvalde ir nodota likumam un tiesībām. Tas nozīmē, ka likumdevējs nodala šos divus jēdzienus.
1) Tiesības kā likumu kopums
Vācu tiesību zinātnieks Klauss Adomeits norāda, „ja mēs jautātu kādam savam laikabiedram, kurš nav jurists, kā un kur var atrast pieeju tiesībām, viņš vispirms norādītu uz likumiem”. Mēs varam pieņemt šo tēzi par pareizu, atzīstot, ka tiesības ir tās, kas ir iekļautas likumos. Tomēr pastāv vairāki iemesli, kādēļ šai tēzei nevarētu piekrist. Pirmkārt, tā ir likumu statiskuma problēma: sabiedriskā dzīve attīstās dinamiski uz priekšu un kādā brīdī likums sabiedrībai svarīgu jautājumu neregulē. Otrkārt, tā ir likuma specifiskās valodas problēma: likumdevējs likumu izteic juridiskos terminos, bet lietotājs tos var izprast savādāk un piemērot savādāk. Treškārt, vēsturiskas attīstības gaitā var atklāties, ka likums, kurš pieņemot ir ticis atzīts par taisnīgu, vēlāk atzīts netaisnīgs.
2) Tiesības kā judikatūras atziņu kopums
Romāņu-ģermāņu tiesību lokā likumu radīšanas pirmtiesības pieder likumdevējam. Tomēr likumdevējs bieži atrodas iedzinēja lomā, jo sabiedrība rada jaunus attiecību veidus, kurus nepieciešams noregulēt. Tāpat arī likumu valodu ir nepieciešams izprast un izmantot konkrētam dzīves gadījumam. Te parādās tiesas spriešanas lielā nozīme. Argumentatīvi un autoritatīvi spēkā esoši tiesu spriedumi nenoliedzami atstāj ietekmi uz likuma normu piemērošanu turpmāk. Tādējādi šādi tiesu spriedumi kļūst par likuma „neoficiālajiem pavadoņiem”. Tiesu spriedumi, uz kuriem līdzīgās lietās mēdz atsaukties praktizējoši juristi, kļūst par tiesību sastāvdaļu.
Tomēr tiesas vai valsts pārvalde nav pilnvarotas labot likumdevēja kļūdas un to nolēmumi neaizpilda likuma robus, kas radušies politisku kļūdu vai diskusiju dēļ. Tiesa nav tiesīga spriest politisku apsvērumu vadīta.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,50 €
Materiālu komplekts Nr. 1179502
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību jēdziens un to pamatpazīmes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/492875

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties