Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Tiesībspēja un rīcībspēja. Šo terminu izpratnes atšķirības Eiropas valstīs

     

    Referāts14 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,72 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,27
Pirkt
Identifikators:944227
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Juridiskas personas jēdziens, vispārējs raksturojums    5
2.  Juridiskas un fiziskas personas tiesībspēja, tās vispārējs raksturojums    10
3.  Juridiskas un fiziskas personas rīcībspēja un tās vispārējs raksturojums    13
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra un avotu saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Juridiska persona (legal person) – ar mantisku patstāvību apveltīts veidojums, organizācija, fonds, mantojuma masa, kas spēj patstāvīgi piedalīties civiltiesiskajās attiecībās, uzņemoties pienākumus un iegūstot tiesības. Izplatītākais juridisko personu veids ir uzņēmējorganizācijas. Tām ir sava nošķirta manta, noteikta organizatoriska struktūra, vadītājs u. c. personas, kas tiesīgas paust juridiskas personas gribu.
1. Tādējādi par juridisku personu ir atzītas arī valsts kopumā, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, kā arī nodibinājumi un lietu kopības, kurām ar likumu īpaši piešķirts juridiskas personas statuss, piemēram, mantojuma masa, nodibinājumi, kas nav veidoti kā personu apvienības- fondi. Savukārt, Vācijas Civillikumā juridiskas personas definīcija nav dota, kaut arī šī likuma otrās nodaļas nosaukums ir „Juridiskas personas”. Otrās nodaļas 1. daļas nosaukums – „Apvienības”; tādas Vācijas likums paredz divu veidu – komerciālas un nekomerciālas. Vācijas Civillikuma 21. paragrāfs noteic, ka nekomerciāla apvienība ( nichwirtschaftlicher Verein) ir tāda apvienība, kuras aktivitāte nav vērsta uz uzņēmējdarbību. Tā tiesībspēju iegūst līdz ar ieslēgšanu Apvienību reģistrā (Veirensregister). Komerciāla apvienība (wirtschafticher Verein), kā noteikts Civillikuma 22. paragrāfā, ir apvienība, kuras aktivitāte vērsta uz uzņēmējdarbību un kuras tiesībspēju iegūst līdz ar valsts atļauju (staatliche Verleihung). To dod tā federālā valsts, kuras teritorijā apvienība atrodas (in dessen Gebeit der Verein seinen Sitz hat).
2. Respektīvi, Zviedrijā termins „juridiskā persona” nozīmē to, ka ir „ organizācija, kurai piemīt tādas tiesiskas īpatnības, kas raksturīgas atsevišķam cilvēkam (fiziskai personai), respektīvi, kurai var būt savas prasības un parādi, kura var slēgt līgumus, iesūdzēt, tikt iesūdzētai tiesā un atbildēt tās priekšā. Izņēmumi ir valsts, komunālie uzņēmumi, apvienības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, mantojuma un bankrota īpašums”. Autore vēlas norādīt, ka juridiskās personas definīcijas problēma veiksmīgi risināta Krievijas Civilkodeksā, kur jautājumiem par juridiskās personas statusu un atbildību izstrādāta atsevišķa nodaļa. Krievijas civiltiesībās par juridiskām personām atzītas organizācijas, kuru īpašumā, saimnieciskajā darbībā vai operatīvajā vadībā ir nošķirta manta, kuras atbild par savām saistībām ar šo mantu, var savā vārdā iegūt un atsavināt īpašuma tiesības un personiskās nemantiskās tiesības, uzņemties pienākumus, kā arī būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. Civilkodeksa 51.panta 2.daļā noteikts, ka juridiskā persona tiek uzskatīta par izveidotu no valsts reģistrācijas brīža.
3. Taču saskaņā ar LR Civillikumu galvenā un nepieciešamā juridiskās personas pazīme ir mantiskā nošķirtība, organizatoriskā vienība, kaut gan attiecībā par pēdējo pazīmi juridiskajā zinātnē ir arī citi uzskati. Civillikuma 1410. pantā norādīts, ka “juridiska persona taisa tiesiskos darījumus ne vien personīgi, bet arī caur vietniekiem”. Vēl civillikuma ievada 8. punktā ir teikts: “Juridiskas personas tiesību un rīcības spēja nosakāma pēc viņas valdes atrašanās vietas likuma.” Tas ir visai maz, taču arī no tā jau var secināt, ka juridiskai personai ir šādas trīs pazīmes: tiesībspēja; rīcībspēja; darbošanās ar likumīgu pārstāvju palīdzību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1241916
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesībspēja un rīcībspēja. Šo terminu izpratnes atšķirības Eiropas valstīs”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/944227

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties