Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Tiesības uz vārda brīvību un valsts tiesības iejaukties mediju īpašnieku un redaktoru attiecībās šo tiesību aizsargāšanai

     

    Referāts14 Tiesības, Žurnālistika

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:602196
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.10.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
I.  Vārda brīvības izpratne    5
1.  Vārda brīvības formas    6
2.  Informācijas izplatīšanas un saņemšanas veidi    7
II.  Valsts pienākumi    8
1.  Negatīvie pienākumi    8
2.  Pozitīvie pienākumi    8
III.  Žurnālisti un preses brīvība    11
IV.  Vārda brīvības ierobežošanas nepieciešamība    15
V.  Diena pret Latviju    18
  Kopsavilkums    21
  Izmantotās literatūras saraksts    22
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
1. Tiesības uz vārda brīvību ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem un šīs tiesības aizsargā arī tādu informāciju, kas šokē, aizskar un provocē valsti vai kādu sabiedrības daļu.
2. Darba gaitā tika secināts, ka, kaut arī valstis tiesību uz vārda brīvību īstenošanu realizē caur neiejaukšanos to izmantošanā, tomēr pastāv gadījumi, kad rīcība no valsts puses ir vēlama un nepieciešama. Šis pienākums nedrīkst uzlikt valsts iestādēm pārāk lielu slogu, izvēlētajiem ierobežošanas līdzekļiem jābūt samērīgiem.
3. Lai noteiktu, vai pastāv valsts pozitīvs pienākums, ECT jākonstatē, vai konkrētā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par indivīda tiesībām. Jāpievērš uzmanība arī informācijas saturam un tam, kā tā ietekmē sabiedrību.
4. Preses pārākums vārda brīvības tiesību izmantošanā ir pamatojams ar mediju „sabiedrības sargsuņa” lomu un to, ka informācijas un ideju apmaiņa demokrātiskā sabiedrībā vislabāk ir sasniedzama tieši caur preses brīvību. Šādos gadījumos valsts var atzīt, ka sabiedrības tiesības saņemt informāciju ir svarīgākas par kādas personas tiesībām uz privāto dzīvi.
5. Jebkuram šo tiesību ierobežojumam jābūt nopietni pamatotam – noteiktam ar likumu, ar leģitīmu mērķi un nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā.
6. Vārda brīvība var tikt ierobežota arī ārkārtas gadījumos, kas noteikts Konvencijas 15. pantā. Šādā gadījumā situācijai jārada nopietns un reālam apdraudējumam.
7. Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas, tās neaizliedz publikācijas. Nevienam nav tiesību uz absolūtu anonimitāti. Publiskām personām ir jāparedz lielāki sava privātuma ierobežojumi, jo kritikas no mediju puses attiecībā uz šiem cilvēkiem ir pastiprinātāka.
8. Nākotnē Konvencijas dalībvalstu īstenotajiem mediju ierobežojumiem būtu jācenšas atbilst ECT praksei. Aplūkojot citu valstu pieredzi šajā jautājumā, tika secināts, ka daudzas valstis joprojām neievēro 10. pantā noteiktās tiesības, netiek pietiekami aizsargāta neatkarīga mediju darbība.


Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,22 €
Materiālu komplekts Nr. 1349870
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesības uz vārda brīvību un valsts tiesības iejaukties mediju īpašnieku un redaktoru attiecībās šo tiesību aizsargāšanai”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/602196

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties