Satversmes 92. pantā ir norādīts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas tiesībām. Jēdziens „taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, „taisnīga tiesa” kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta.
Tiesa tiesas procesa laikā pieņem dažādus nolēmumus. Saskaņā ar procesuālo likumu normām tiesas nolēmumi ir spriedumi un lēmumi. Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā, savukārt tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.
Tātad, spriedums ir tiesas nolēmums, ar kuru tiesa lietu izspriež pēc būtības. Vienkāršoti runājot, ar spriedumu tiesa izsaka savu lēmumu lietā, kura tiek izskatīta, tāpēc ir ļoti nozīmīga tiesas sprieduma pareiza noformēšana.