NOBEIGUMS
Dota darba rakstīšanas laikā mērķis bija sasniegts, testaentārās mantošanas izpratne aprakstīta.
Darba rakstīšanas laikā tika noskaidrots, ka testamentārā mantošana ir viens to mantošanas veidiem. Latvijas normatīvajos aktos tas ir pietiekami labi reglamentēts un mantošanas institūta galvenais uzdevums ir atrast mantinieku mantojumam. Atšķirībā no PSRS likumdošanas, kur prioritāte tika dota valsts īpašumam un galvenais īpašuma turētājs bija valsts, tad atjaunotajā Latvijas 1937. gada Civillikumā katrai personai ir tiesības uz privātīpašumu, tā neaizskaramību un tiesībām ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem, likumā noteiktajā kārtībā, tai skaitā arī mantojuma tiesību ietvaros, izlemt sava privātīpašuma likteni pēc savas nāves dzīvam esot.
Uzskatu, ka musdienu sabiedrībā testamentārā mantošana ir nepieciešama, lai risināt sarežģītas problēmas mantojuma sadalīšanas jautājumos. Testamentārā mantošana vēl nav pilnīgi attīstījies, jo pastāv daudz nepilnības, jautājumu un nav viena vispārpieņemta uzskata tā izpratnē.
Svarīgi ir apzināties, ka mantojumam ir ne tikai mantisks raksturs, bet arī tiesības, ko mantojuma atstājējs var piešķirt mantiniekam savā privātajā biznesā un pieņemtajās saistībās, kas būtu jau jāatrunā uzņēmējsabiedrību statūtos. Pēc manam domām, par to vairāk būtu jārunā juristiem, kas nodarbojas ar personu konsultēšanu un veic uzņēmumu dokumentu sagatavošanu reģistrācijai, atrunājot to statūtos un līgumos.
Izvēlēta studīju darba tēma mani ieinteresēja, tā ir aktuāla, it īpaši tādās demokrātiskajās valstīs kā Latvijā. Gribētos tālāk izpētīt šo tēmu, un var būt nākotnē arī strādāt notariāla jomā.
…
