Teodora Žeriko gleznas "Medūzas plosts" analīze

Romantisma pazīmes gleznojumā
Uzsvars uz dabas godbijību mākslā un valodā, kā arī sublimitātes pieredze saistībā ar dabu. Šajā gleznā ir daudz attēlu piemēru, kas uzsver Romantiskā bijība un saikni ar dabu. Viens piemērs ir redzams kreisajā pusē vidējā daļā, kur draud liels, tumšs vilnis lai izpurinātu plostu. Tomēr tieši virs šī viļņa ir “cerības stars” izlaušanās caur dilstošu, mitru mākoni.
Uzsvars uz iztēles nozīmi. Romantiķiem bija svarīga iztēle un lietu ’’piepušķošana’’. Lai palīdzētu uzcelt uz plosta esošo cilvēku varonīgos statusus, Žeriko ļāva iztēlei smagi ietekmēt viņa attēlotos izdzīvojušos uz plosta. Labs piemērs tam ir izdzīvojušo pārspīlētie muskuļotie ķermeņi. Īstenībā izdzīvojušie, kas 13 dienas dienējuši jūrā un sākuši izmantot kanibālismu, izskatītos pavisam citādi.
Interese par kopējo cilvēku un bērnību. Kā liecina informācija par vēsturisko fona izdali, uz plosta bija cilvēki no sabiedrības zemākajām šķirām. Žeriko lēmums izmantot šos “vienkāršos” vīrus kā mākslas objektus ir tipisks romantiskajiem radītājiem. Attēlojot kopējo cilvēku, kas cieta pilsētas sabiedrības augstākās šķiras rīcības dēļ, Žeriko spēja tos paaugstināt līdz mocekļu līmenim.
Stress stiprām maņām, emocijām un sajūtām. Gleznas centrā ir piramīda, ko veido mirušas figūras lejas daļā, izmirstošas figūras vidū, un visaugstākā figūra, kas vicina drānu cerībā, ka tiks izglābta. Šis kāpums no nāves līdz cerībai rada “cerību piramīdu” un palīdz izveidot glezniecības divus dažādus toņus. Attēls piramīdas augšgalā, kas izmisīgi vicina lupatu pie maza kuģa pie apvāršņa, labi ilustrē “spēcīgo jūtu spontāno pārplūdumu”.
…