Būtiska atšķirība starp sangviniķiem un melanholiķiem ir viņu emocionālas stabilitātes līmenis un pārdzīvošanas veids. Tā, sangviniķis attiecas uz ekstravertam ar stabilu emocionalitātes līmeni, līdzsvarots. Savukārt melanholiķis, tieši otrādi, attiecas uz intravertam ar pilnīgi nestabilu emocionalitātes līmeņi, nelīdzsvarots. Ņemsim piemēru ar slaveno cepuri, kur uz cepuri sēsties cilvēks, un tiek parādīts, kā katra no 4 temperamenta veidiem reaģē uz to. Šajā piemērā melanholiķis, redzot, ka uz viņa cepuri apsēdās, uzreiz sāk grimt skumjas un raudāt, savukārt sangviniķis atradīja iemeslu smiekliem un uztvēra situāciju ar humoru. Tā melanholiķis ir jūtīgs un izrādīja sava temperamenta iezīmes - šī situācija viņu smagi aizķēra. Un sangviniķis , cilvēks, kuram ir optimistiskais skatiens uz dzīvi, jautrs un mierīgs - šajā piemērā uztvēru visu kā joku.
Noslēgumā var pateikt, ka temperaments- ir tā lieta, kas paliek kopā ar mums no dzimšanas līdz nāvei. Mūsu rīcības un dzīve kopumā ir atkarīgas no temperamenta. Tīrā veidā temperaments var sastapt reti, parasti mums ir maisījums no vairākiem temperamentiem, kas mums sniedz noteiktās īpašībās. Ļoti svarīgi noteikt savu temperamenta tipu, lai būtu vieglāk saprast kāda veida darbs tev ir vairāk piemērots, vai kāds , piemēram, sporta veids. Katrs tips ir skaists pats pa savi, tajā ir gan plusi un mīnusi, un var kļūt par veiksmīgu cilvēku ar jebkura tipa temperamentu kā, piemēram, Napoleons I, Pjērs Bomaršē (sangviniķi),Pēteris Pirmais, Aleksandrs Puškins (holeriķi), Īzaks Ņūtons, Edgars Alans Po (melanholiķi), Galileo Galilejs, Mihails Kutuzovs (flegmatiķi).
…
