Tārpi

I KLASE. SKROPSTIŅTĀRPI JEB TURBELARIJAS (TURBELLARIA)

Brīvi peldoši tārpi jūrās vai saldūdeņos, retums augsnē. Visu ķermeni tiem klāj skropstiņas. Skropstiņtārpu sugu skaits sasniedz 3000.
II KLASE. TREMATODES JEB SŪCĒJTĀRPI (TREMATODA)

Trematožu klase sastāv vienīgi no bezmugurkaulnieku un mugurkaul­nieku iekšējo orgānu parazītiem. Pie sūcējtārpiem pieder apmēram 4000 sugu.
Trematožu uzbūve ļoti atgādina turbelāriju uzbūvi (1.att.).
Trematožu ķermeņa garums lielākoties mērāms milimetros, bet dažkārt tārpi ir arī lielāki. Tā aknu fasciola sasniedz 5 cm garumu. Vislielākās ir dažu zivju trematodes kuru garums saniedz 1,5 m.Uzbūve. Ķermeņa forma visbiežāk ir lapveida. Raksturīgi ir piesūcekņi, no kā arī klase ieguvusi nosaukumu. Piesūcekņi ir bļodveīda bedrītes, ku­ras apņem muskuļots valnītis, kas sastāv no sarežģītas muskuļšķiedru sis­tēmas. Darbojoties šiem muskuļiem, piesūcekņa dobums var samazinā­ties vai palielināties.
Parasti viens – mutes piesūceknis atrodas ķermeņa priekšgalā un viens vēdera piesūceknis ventrālajā pusē. Tie ir piestiprināšanās orgāni, ar kuru palīdzību sūcējtārpi noturas saimniekdzīvnieka ķermenī.
Segslāni – tegumentu – trematodēm veido iegrimušais epitēlijs, kuram atšķirībā no turbelāriju epitēlija nav skropstiņu. Šī īpatnība acīmredzot saistīta ar trematožu parazītisko dzīvesveidu. Segslāņa ārējā daļa ir bezkodolu citoplazmas plātnīte, kurā daudz mitohondriju un vakuoīu. Citoplazmatiskas šķiedras šo slāni savieno ar parenhīmā iegrimušām citoplazmas daļām, kurās izvietojušies kodoli (2. att.). Citoplazmatiskajā plātnīte nereti atrodas kutikulas dzelkņi – parazītu papildu fiksācijas orgāni. Zem šī slāņa klājas bazālā membrāna, aiz ku­ras seko gredzeniskā un gareniskā muskulatūra. Muskulatūra un parenhīma veidotas tāpat kā skropstīņtārpiern…