Secinājumi
Visas šīs fotogrāfijas pārsteidzošā veidā parāda, ka ūdens uzvedas kā dzīva un domājoša substance, kas reaģē uz visām mūsu domām un jūtām. Ir pilnīgi acīm redzami, ka ūdens, vai tas ir dabā esošs pilnīgi tīrs ūdens vai arī toksisks ūdens no piesārņotiem rajoniem, jebkādā formā un apstākļos, spēj uzņemt apkārt esošās vibrācijas un enerģiju.
Vispārpieņemtā zinātne šādu skaidrojumu nepieņem, un profesora Emoto ziņojums 2004. gada Varšavas Ģeoloģijas institūtā izsauca īstu sensāciju un sadalīja zinātniekus divās konfliktējošās nometnēs- šīs teorijas atbalstītājos un tikpat niknos pretiniekos, kuru starpā nenorimst ideju un uzskatu cīņa. Kaut arī M. Emoto grāmata un filma „Dižais ūdens noslēpums” ir ieguvusi milzīgu popularitāti visā pasaulē, zinātnieki pret tām izturas piesardzīgi un skeptiski, jo tur paustās atziņas balstās uz stipri atšķirīgu redzes punktu nekā pieņemts dabas zinātnēs. Zinātniekus nepārliecināja ledus kristālu fotogrāfijas un eksperimentos izmantotās metodes. Viņi neuzskata Emoto par nozares speciālistu, jo viņš nav ieguvis izglītību dabaszinātnēs un publicējies zinātniskajā presē. Emoto pamatspecialitāte ir humanitāra, proti, starptautisko attiecību speciālists. Zinātnieki iebilda pret termina „kolektīvā bezapziņa” terminu, jo tas ir pārāk izplūdis un uztverams katram indivīdam atšķirīgi, atbilstoši pieredzei, izglītības un zināšanu līmenim. Piemēram, Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis, ķīmijas zinātņu doktors M. Kļaviņš uzskata, ka Emoto teorija attiecas uz pseidoatklājumiem, kas laiku pa laikam atklājas zinātnē un ir tik absurda un bezjēdzīga no zinātnes viedokļa, ka par to nav vērts pat diskutēt. Acīmredzot, tieši tas, ka viela, bez kuras nav iedomājama dzīvība uz Zemes, vēl arvien nav pilnībā izpētīta, paver iespējas dažādām spekulācijām, kuras savās interesēs izmanto dažādas biznesa nozares, piemēram, ūdens tirgotāji pārdodot dažādu, it kā enerģētiski uzlādētu ūdeni, kas palīdz pret visām slimībām.
…
