Starptautiskās valūtas attiecības / Referāts / ID: 183589

Autors: Jurgensons (2)

Vērtējums:

Publicēts: 16.12.2004.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
	Zelta monētu standarts	3
	Zelta punkti	3
	Pirmā pasaules kara laikos "sadeg" zelta standarts	3
	Pēckara valūtas haoss	4
	Zelta stieņu standarta īsais mūžs	4
	Bretonvudsas valūtas sistēma	4
	Bretonvudsas sistēmas raksturojums	5
	Bretonvudsas valūtas sistēmas attīstība un sairšana	6
	Jamaikas valūtas sistēma	8
	Eiropas valūtas sistēma	9
	Valūtu kursu noteikšanas veidi	9
	Zelta monētu (stieņu) standarts	10
	Fiksētie kursi Bretonvudsas valūtas sistēmā	10
	"Tīrā peldēšana" Jamaikas sistēmā	10
	"Netīrā jeb regulējamā peldēšana"	10
	Valūtu kursu peldēšanas mehānisms	11
	Jauktā kursa noteikšana	11
	Piesaistīti kursi	12
	SDR grozs	13
	Lata kurss turpina augt	13
	Lata kurss un Latvijas ārējie ekonomiskie sakari	14
	Cenu mērogs un lata kurss	14
	Lata devalvācija un šausmu stāsts par tā sekām	15
	Jāizvērtē devalvācijas plusi un mīnusi	15
	Vai lata devalvācija sekmēs eksportu?	15
	Lata devalvācija un investīcijas	16
	Devalvācija un iekšējā tirgus aizsardzība	17
	Pirktspējas paritāte	18
	Nozīmīgi secinājumi	18
	Vienādi patēriņa grozi dažādās valūtās	18
	Nobeiguma pārdomas	19

Darba fragmentsAizvērt

Jo vairāk attīstās starptautiskās ekonomiskās attiecības (starptautiskā tirdzniecība, kredīts, tūrisms u.c), jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma. Visvienkāršāk un ērtāk būtu, ja katra valsts, katrs pilsonis kārtotu itin visus maksājumus pa plašo zemeslodi savā nacionālajā valūtā. Bet izrādās, ka tā ir utopija: ne visu valstu centrālo banku emitētās naudas zīmes partneris ņem pretī. Tiek prasīta brīvi konvertējama valūta. Šim jautājumam ir gara vēsture. Bet, lai saprastu norēķinus mūsdienās, to problēmas un untumus, kaut vai īsumā jāpakavējas pie problēmas jaunākajām iezīmēm.
Zelta monētu standarts.
No pagājušā gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam starptautiskie norēķini stabili balstījās uz tā saucamo zelta standartu. Starpvalstu naudas norēķinus kārtoja, pirmkārt, ar zelta monētām (ņemot vērā to svaru un zelta raudzi) un, otrkārt, ar banknotēm, ko brīvi varēja mainīt pret zelta monētām jeb stieņiem. Treškārt, norēķinus, it sevišķi starp bankām, valstīm, īstenoja zelta stieņos, kam bija precīzs svars. Šo sistēmu zelta standarta ietvaros sauc par zelta monētu jeb stieņu standartu. Šī sistēma bija parocīga, jo droši varēja plānot perspektīvu. Šādi norēķini sevišķas problēmas neradīja.
Ceturtkārt, centrālā banka uzturēja ciešu samēru starp savu zelta krājumu un iekšējo naudas (zelta monētu, pret zeltu apmaināmu banknošu) pieprasījumu.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −6,98 €