Starptautiskās publiskās tiesības - ir normu un vispārīgi piemērojamu principu kopums, kas regulē valstu un starptautisko organizāciju uzvedību un to attiecības sava starpā.
Juris Bojārs šajā sakarā min sekojošo:
“Starptautiskās publiskās tiesības ir tiesību normu kopums, kas veido īpašu tiesību nozari un regulē publiski -tiesiskās attiecības starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem. Starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kartību un izstrādāts valstu sadarbības rezultātā. .” 1
Tātad starptautiskās publiskās tiesības ir īpaša tiesību normu sistēma, kas izveidojusies vēsturiski un turpina ļoti dinamiski veidoties mūsdienās. Starptautisko tiesību sistēmas kodolu veido vispārējās starptautiskās tiesības, kuras ir obligātas visām valstīm. Primārais starptautisko tiesību elements ir norma, ar kuru palīdzību tiek veidots starptautisko tiesību sistēmas normatīvais modelis. Līdz ar to var apgalvot, ka starptautisko tiesību sistēma balstās uz mērķu un principu kompleksu, ir apveltīta ar tai raksturīgu struktūru, noteiktām formēšanās un funkcionēšanas metodēm un tā attīstās atbilstoši tai piemītošajām likumsakarībām. Šīs sistēmas eksistence ir objektīvi pamatota, jo tikai pietiekoši organizētas sistēmas ietvaros, mūsdienu starptautiskās tiesības ir spējīgas pildīt savas funkcijas.
Runājot par starptautisko tiesību normu hierarhiju jāatzīmē sekojošais. Starptautisko tiesību normas ar augstāko spēku tiek sauktas par - Ius cogens (nenovēršamās tiesības) normas. Ius cogens tiesību normas tiek atzītas, kā absolūta prioritāte salīdzinājumā ar citām tiesību normām. Starptautisko tiesību normām, kuru prioritāti nosaka līgums, tiek atzīta prioritāte uz attiecīgā līguma pamata. Attiecībā uz līgumslēdzējām valstīm līguma norma nav ar augstāku spēku salīdzinājumā ar vispārēju ius cogens normu.
Šajā sakarā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu 103.pants nosaka sekojošo:
“Gadījumā, ja Organizācijas Dalībvalsts pienākumi saskaņā ar šiem Statūtiem izrādīsies pretrunā ar jebkāda cita starptautiskā līguma pienākumiem, lielāks spēks ir pienākumiem, kas noteikti šajos Statūtos.” 2
“Skaitliski 192 neatkarīgās valstis ir ANO locekles” 3
Apskatot starptautiskās tiesību normas obligāti jāatzīmē ANO Statūtu nozīme, jo to ietekme ir nenoliedzama parējās tiesību normās, arī Juris Bojārs ir atzīmējis šo faktu:
“Tomēr tieši ANO ir galvenais starptautisko tiesību normu radītājs. Starptautiskās morāles kodekss ir iemiesots ANO Statūtos. ANO Ģenerālā asambleja - (ĢA) rezolūcijas ir visplašāk citētās starptautiskās sabiedrības uzvedības normas,...” 4…
