6. Kopsavilkums
Mūsdienu līmenī noziedzības saplūšana ar uzņēmējdarbību un noziedzīgo metožu izmantošana, lai sasniegtu politiskos mērķus, kļūst par ikdienišķu parādību, kā vienas valsts ietvaros, tā arī starptautiskā mērogā. To apstiprina arī policijas starptautiskās sadarbības rezultāti, atklājot noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar narkotiku tirdzniecību, prostitūciju, automašīnu zādzībām un virzot peļņu teroristisko aktu atbalstīšanai. Tas viss liecina par to, cik liela nozīme ir policijas starptautiskās sadarbības attīstībai un pilnveidošanai.
Pastāvošie tiesiskie līdzekļi noziedzības apkarošanas jomā nav izsmeļoši, jau esošie regulējošie instrumenti netiek pilnvērtīgi izmantoti. Tam par iemeslu ir gan valstu likumu starpā pastāvošās pretrunas, gan institucionālas nesaskaņas valstu iekšienēs. Svarīgs ir valodu zināšanu trūkums, kurš ir viens no svarīgākajiem pilnvērtīgas starptautiskās sadarbības nosacījumiem. Runājot par Latvijas policiju, ir jāatzīmē, ka joprojām ir aktuāla personāla politika. Starptautiskā mērogā var sadarboties profesionāļi, kas, pirmkārt, prot piemērot zināšanas savā valstī, māk organizēt darbu kopumā un saskaņot atsevišķus pasākumus, paredzot rezerves variantus, jo policijas darbībā nav iespējams aprēķināt visas iespējamās kombinācijas. Personālam jābūt spējīgam ātri reaģēt, mainoties apstākļiem, nodrošinot pierādījumus kriminālprocesiem un vienlaicīgi atceroties par drošības jautājumiem.
Apkopojot situācijas rādītājus secināms, ka:
• Šengenas konvencija atsevišķā formā nenosaka administratīva rakstura nodarījumu apstākļu noskaidrošanas iespējas policijām darbojoties starpvalstu līmeņos, bet situācijas kontrole novērš šāda rakstura pārkāpumu izveidošanos par noziedzīgiem nodarījumiem;
• konkrēto robežpilsētu situācija ir jāuztver kā izņēmums kopējā situācijā uz LR robežām un kā izņēmums arī jārisina;
• valstu atšķirīgie ekonomiskās attīstības līmeņi kopumā mudina kriminālos elementus iedzīvoties citā valstī, realizējot noziedzīgus nodomus;
• obligāts un vērā ņemams faktors, ka nacionālās attīstības īpatnības un sabiedrības mentalitāte Latvijai un Igaunijai ir krasi atšķirīgas
• jāņem vērā tīri vietējās sabiedrības attiecības, par pamatu ņemot vietējo, pie konkrētiem apstākļiem izveidojušos operatīvo situāciju;
• jāpastāv nosacījumam, ka risināt jautājumus (pamatojoties uz vispārējām teorētiskajām atziņām) uz “vietām” var salīdzinoši operatīvām un noteikti efektīvāk. Bet šeit piezīme par atšķirīgo krimināltiesisko regulējum, kas, jautājumu nepārskatot nacionālos līmeņos, zināmā mērā traucē pārrobežu sadarbības efektivitātei.
Robežkontroles atcelšana jau ieviesusi kriminālajā vidē jaunus noziegumu izdarīšanas paņēmienus.
Pārrobežu patrulēšana izveidojusies, kā viena no prevencijas formām abu valstu pilsoņiem un līdz jaunu sadarbības formu izveidošanai, situācija visa veida pretlikumisku nodarījumu samazināšanai ir pārskatāma.
…
