Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:777086
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Cilvēku attieksme pret sportu un veselību    2
  Sports un vingrošana    3
  Ko darīt, ja sportojot gūti savainojumi?    5
  Enerģijas uzņemšana    5
  No kā atkarīgs enerģijas patēriņš?    5
  Cik liels ir jūsu enerģijas patēriņš?   
  Sievietēm nepieciešams mazāk enerģijas.    7
  Sporta sāpīgā daļa    7
  Nelaimes    7
  Sievietes un sports    8
  Sports bez sāpēm    8
Darba fragmentsAizvērt

Nav divu vienādu cilvēku uz Zemes. Tāpēc katrs ir izvēlējies sev savādāku ceļu un mērķi. Daži ir izvēlējušies parastu vingrošanu vai nu nopietni apņēmušies nodarboties ar profesionālo sportu. Vidēji katrs otrais nodarbojas ar sportu, bet gandrīz visi ir vienaldzīgi pret pārējo. Vai mūsu ķermenis spēs aptvert tam uzlikto slodzi. Tādēļ lielākā daļa aptaujāto ir ar sportošanu pārspīlējuši sev to nemanot. Visvairāk pēc vecuma kategorijām vislielākie sportotāji ir pusaudži 10-18 gadiem.17 aptaujāto cilvēku vecumā no 10 – 60 gadiem dotās pozitīvās atbildes bija 60, bet negatīvās 74. Tātad viņi savam ķermenim kā nu kurš paliek parādā. Galveno kārt jautājumos tika minētas nodarbes ar sportu, smēķēšana, alkohols un uzturs. Sports ir labas zāles pret stresu, rezignāciju (psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar apstākļiem, padošanās nenovēršamajam, vienaldzība pret saviem mērķiem), vientulību un citām nepatīkamām situācijām, bet daudzi tās neizmanto. Tie paši daudzie sporta vietā spēka uzņemšanai, stresa noņemšanai izmanto izmanto pārtiku un dažādas baudvielas, bet tas nekam neder, jo šie cilvēki pēc kāda laika pārvēršas par resnīšiem, atkarīgajiem un vēl lielākiem stresa kamoliem. Ir pierādīts, ka lielā ēšana palielina iespēju mirt 10-30 gadus agrāk kā vēlētos, bet pārtikas lietošana uz cilvēka enerģijas robežas ļauj tiem dzīvot ilgāk. Ja eksperimentēto peļu dzīvošanas ilgums būtu proporcionāls cilvēka dzīvošanas ilgumam, tad mēs varētu dzīvot vairāk kā 125 gadus. Tas ir daudz grūtāk sportotājiem, jo ir nepieciešams liels enerģijas patēriņš.
Sports kalpo veselības nostiprināšanai, tas uztur un kāpina ķermeņa fiziskās iespējas. Ikviens cilvēks, kas trenējas saprātīgi un arī sacensībās nepārpūlas pārprastas godkārības vadīts, sportojot savam organismam nekaitē.
Vācijā vien tiek reģistrēti 100 000 dažādi gadījumi, kad sportists gūst nopietnus savainojumus. Ir arī smagi savainojumi, kas ietekmē visu turpmāko dzīvi. Daudzi no tiem būtu novēršami, ja sportisti iesildītos un trenētos pareizi.

1) Ko darīt, ja sportojot gūti savainojumi.

Potītes locītavas sastiepums un saišu pārrāvums ir biežākie savainojumi sportā. Tā notiek, ja pēda skrējienā tiek pēkšņi apturēta. Tenisā, skvošā, Futbolā, volejbolā, basketbolā – tātad sporta veidos, kas prasa ātru startu un strauju apstāšanos, - šādi savainojumi tiek gūti visbiežāk.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sports, traumas un sabiedrība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/777086

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties