Kopš laika gala cilvēkiem ir paticis tīksmināties par savu atspulgu. Pirms daudziem gadsimtiem Ķīnas un Centrālās Amerikas iedzīvotāji spoguļojās noslīpēta opsidiāna virsmā. Savukārt Vidusjūras zemju iedzīvotāji par spoguli izmantoja pulētu bronzas disku. Ludviķa XIV ministram, solot zelta kalnus, esot izdevies pārvilināt uz Franciju trīs venēciešu meistrus, kuru vadībā francūži ne tikai izzināja noslēpumus, bet arī pilnveidoja spoguļaražošanas tehnoloģiju. Tad arī tapa 73 metrus garā Spoguļu galerija Versaļā, izdaiļota ar 306 spoguļiem.
Pirmie spoguļi, kas jau nedaudz līdznājās mūsdienu spoguļiem, radās Venēcijā. Tagad ikdienā mēs spoguļus izmantojam itin bieži, neaizdomājoties par to, kāda vara patiesībā piemīt šim priekšmetam. Magi, burvji un zīlnieki spoguļiem piedēvē maģisku spēku.
Kļūdama par nozīmīgu interjera priekšmetu, spoguļvirsma pieprasīja arī atbilstošu dekoratīvu rāmi, kurā varēja izpausties gan mākslinieciskā gaume, gan īpašas juveliermākslas paraugi, gan nacionālais kolorīts. Spoguļiem nav modes. Cilvēki izvēlas spoguļus saskaņā ar savu temperamentu un rakstura iezīmēm. Spogulis ir viens no brīnumainākajiem interjera priekšmetiem, noslēpumains un iespaidīgs. Cilvēks, kas nonācis spoguļa priekšā, nevilšus iegrimst domās par sevi. …
