Sociāli - emocionālā attīstība 6 -7 gadus veciem bērniem

Dažādi emocionālie pārdzīvojumi virza bērna iepazīšanos ar ārējo pasauli (Raščevska, 2001). Māka izpaust emocijas ietekmē viņa emocionālo tonalitāti – bērns būs laimīgs vai nelaimīgs, nomākts vai priecīgs, mācēs izturēt un tikt galā ar grūtu uzdevumu vai ieslīgs depresīvā stāvoklī, spēs izpaust savas emocijas, sagādājot sev un citiem prieku, vai arī emocijas uzkrās un bloķēs.
Tātad, atbildot uz jautājumu, kāpēc vajadzīgas emocijas, pirmkārt, tika norādīts uz to vairākām svarīgām funkcijām psihiskajā dzīvē: informatīvo, regulējošo utt. Taču, ja darba autore ar to vien būtu aprobežojušies, varētu rasties uzskats, ka emocijas tikai pievienojas citām psihiskajām parādībām, ka tās ir savdabīgs fons vai pavadījums. Īstenībā emocijām ir patstāvīga nozīme personības dzīvē, tās cilvēkam ir svarīgas pašas par sevi. Tās ietekmē bērnu uzvedību, dzīvības norises un darba spējas, palielina vai samazina viņa aktivitāti.
Var secināt, ka emocijas dod cilvēkam enerģiju, organizē viņa uztveri, domāšanu un darbību, ka arī no tām ir atkarīga viņa mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem, bet tas nozīmē arī viņa socializācija – tāpēc „gudru” emociju veidošana bērnā, emocionālās sfēras attīstība un trūkumu korekcija ir svarīgākais audzināšanas uzdevums. Tādēļ, nākošajā apakšnodaļā, darba autore aprakstīs un analizēs sociāli - emocionālās pieredzes un iemaņu veidošanās īpatnības un nozīmi 6-7 gadu vecumā.

…