Cilvēku labklājību un dzīves kvalitāti tieši ietekmē stabils darbs un pietiekams atalgojums. Līdz ar to cilvēkiem ir jābūt nodrošinātām darba vietām, ko lielā mērā ietekmē tas, kādu nodarbinātības politiku ir izvēlējusies valdība. Taču būtībā nav iespējama sabiedrība, kurā būtu pilnīga nodarbinātība, vienmēr pastāvēs kaut neliels procents dabiskā jeb frikcionālā bezdarba, kas nozīmē, ka valstij jāīsteno bezdarbnieku finansiālā nodrošinājuma politika.
Pēc 2010. gada augusta datiem bezdarba līmenis Eiropas Savienības valstīs ir 9.6% (Harmonised unemployment rate by gender. Sk. internetā 22.20.2010). Latvijā septembrī reģistrētais bezdarba līmenis ir 14.6%, neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis ir krities, skatot, katru reģionu atsevišķi, tas tomēr ir augsts (piemēram, Latgalē 22%)
(Reģistrētais bezdarba līmenis valstī. Sk. internetā 22.10.2010)
Pašlaik, daudzām valstīm saskaroties ar ekonomiskās krīzes sekām, ir īpaši svarīgi, lai bezdarbnieku finansiālā nodrošinājuma politika būtu veiksmīga un spētu atbalstīt cilvēkus, kuri zaudējuši darbu, taču tā nedrīkst kļūt par cilvēku patstāvīgo ienākumu avotu, bet gan jāmotivē bezdarbniekus atgriezties darba tirgū.
Darbā apskatītas sociālās politikas teorijas, kas saistītas ar nodarbinātības politiku, aprakstīta sociālā grupa – bezdarbnieki, izklāstīti iespējamie pasākumi bezdarbnieku atbalstam un apskatītas institūcijas un normatīvie akti, kas pārstāv bezdarbnieku intereses.…