Slepkavības, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, izmeklēšana

Nobeigums
Ar nožēlu var secināt, ka noziedzības līmenis visā valstī ir augsts. Vēl aizvien sabiedrību turpina satraukt ziņas par izdarītajiem noziegumiem, kas vērsti pret cilvēku dzīvību, veselību, mantu. Analizējo izmeklēšanas metodiku slepkavībās, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī , autore centusies piemeklēt arī reālus piemērus no dzīves, kas ļauj tuvāk izprast kā tiek izmeklēta šī slepkavība. Teorija ir īsa un konkrēta, taču jebkura prakse ļauj izprast daudzveidību un palūkoties uz visu tā, kā tas notiek patiesībā. Kursa darbā autore pēta sekojošus jautājumus: izmeklēšanas sākotnējās un neatliekamās darbības, izmeklēšanas īpatnības metodes slepkavība , kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī un protams izmeklēšanas problēmas tiesu praksē.
Tiesu prakses analīze parāda, ka noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā ne reti ir diskutabla vai pat acīmredzami nepareiza, kas lielā mērā ir izskaidrojams ar noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses nepietiekamu analīzi. Pirmstiesas izmeklēšanas procesuālajos dokumentos cilvēka uzvedības ārējā izpausme tiek apskatīta atrauti no viņa psihiskās attieksmes pret izdarīto un tā izraisītajām sekām, neļauj pilnīgi formulēt vainas formu un pareizi kvalificēt nodarījumu. Nereti procesuālajos dokumentos noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse un vainīgā psihiskā attieksme pret viņa rīcības izraisītajām sekām vispār netiek analizēta vai arī veiktā analīze ļauj secināt, ka procesa virzītājs noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses pazīmēs vispār un atsevišķu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā pēc subjektīvās puses pazīmēm orientējas vāji. Lai nodrošinātu precīzu Krimināllikuma 120. panta piemērošanu un pareizu noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, būtu nepieciešams:
organizēt kopēju procesa virzītāju (tiesnešu un prokuroru) semināru, kura programmā ietvert jautājumu par noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi un tās ietekmi uz nodarījuma kvalifikāciju .
…