Jēdziens simbols
Lai varētu runāt par simbolu interpretāciju filozofijā, sākotnēji jānoskaidro, kas ir simbols kā atsevišķs jēdziens. Simbolam var būt ļoti daudz un dažādi skaidrojumi, tas atkarīgs no nozares, kurā tie tiek lietoti.
Simbols [ gr. symbolon]: 1) senajiem grieķiem- norunāta materiāla pazīšanās zīme, ko lietoja kādas sabiedriskas grupas, slepenas biedrības locekļi,
2) materiāla grafiska vai akustiska zīme, kas apzīmē kādu jēdzienu; tēls, kurā ietverta kāda ideja;
3) svēto rakstu zīme,
4) ticības simbols- sistemātisks kristīgās ticības galveno dogmatu uzskaitījums,
5) ķīmiskā elementa latīņu nosaukuma saīsinājums.
No tā varam secināt, ka simbolam ir kultūrvēsturiska, filozofiska, zinātniska, mītiska, tehniska jēga. Ja paveramies apkārt gandrīz ik uz soļa mēs sastopamies ar kādu simbolu, kaut vai tīri ikdienišķās nodarbēs. Katrs no mums ejot vai braucot pa ielu redz ceļazīmes, kam arī ir sava simboliska jēga. Ieejot baznīcā mēs redzam dažnedažādas ikonas, kam piemīt teoloģisku simbolu raksturs, ikkatrs zina, kādi ir mūsu valsts simboli, arī redzot simbolu H2O, mēs zinām, ka tas simbolizē ūdeni.
Jau pirms mūsu ērās dzīvojošie izmantoja dažādus simbolus, sākotnēji tie bija dzīvnieku, dažādu dabas parādību attēlojumi, bet vēlāk tie arvien vairāk sāka līdzināties tam, ko mūsdienās mēs saucam par valodu. Tas ir tik tālu attīstījies, ka es pat iedomāties nevaru, ka es nevarētu uzrakstīt to, ko esmu pateikusi vai vēlos pateikt, vai pierakstīt to, ko esmu dzirdējusi.
…
