Siltuma pārnese konvekcijas ceļā

Brīvā konvekcija rodas atsevišķu daļiņu nevienmērīgas sasilšanas dēļ. Daļiņas, kas atrodas tuvāk karstajai virsmai, sasilst, to blīvums samazinās un tās ceļas uz augšu. Piespiedu konvekcijā šķidrums vai gāze pārvietojas spiedienu starpības dēļ. Spiedienu starpību var izraisīt vējš, šķidrumu līmeņu starpība, ventilātori, sūkņi. Ja piespiedu konvekcijas izraisītie plūsmas ātrumi ir mazi, tad temperatūru starpība starp siltuma nesēju un sienu ir liela, tad jāņem vērā abi šķidrumu kustības veidi – gan brīvā, gan arī piespiedu konvekcija. Šķidrumu plūsmas režīms var būt laminārs un turbulents.. Izšķir arī pārejas režīmu, kad laminārā plūsma pāriet turbulentajā un otrādi. Laminārajā režīmā šķidrums plūst atsevišķu paralēlu strūkliņu veidā. Strūkliņas ir paralēlas sienas virsmai un savastarpēji nesajaucas, šķērsvirzienā šķidrums praktiski nepārvietojas. Sienas (caurules) virsmas tuvumā šķidruma daļiņas it kā pielīp sienai, un šo daļiņu ātrums ir nulle. Šķidruma iekšējās berzes dēļ pie sienas pielipušās daļiņas bremzē blakusesošo daļiņu slāņu kustību. Attālinoties no kanāla sienas, daļiņu ātrums pieaug pēc parabollas likuma.
Turbulentā režīmā škidruma atsevišķo daļiņu trajektorijas ir līkloču ar virpuļiem, kas nemitīgi rodas un izzūd. Daļiņu ātrums kādā punktā nemitīgi maina savu absolūto vērtību un virzienu – tas pulsē. Visas plūsmas vidējais ātrums tomēr paliek nemainīgs.[5]
…